Neprātīgā saprāta balss -
[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
23:19
[Link] | Mans pēdējā laika muzikālais atklājums ir latviešu apvienība Sia Radikal. Ar viņu 2011. gada ripuli ''Monokarš'' iepazinos jau pavasara road tripā uz Minheni, kad kādā garajā nakts pārbraucienā cauri Polijai tas disks noskanēja, šķiet, pat 5-6 reizes pēc kārtas.
Tagad sanāca iespēja paklausīties un ieklausīties rūpīgāk. Jāsaka, ka esmu patīkami pārsteigts. Sen latviešu smagajā skatuvē nav bijuši tik sociāli asi teksti un enerģija. Ja nu vienīgi panki, bet viņi jau pamatā tikai ņirgājās par visu. Pēdējā laikā vēl tematiski līdzīgi spēlē ''Relicseed''. Radikāļiem acīmredzami tiešām sirds ir pilna un šis disks būtībā ir viņu viedoklis par visu notiekošo valstī un sabiedrībā. Tādas aktuālas problēmas kā Anglijas laimes meklētāji, banku nežēlīgā kredītpolitika, alkatība un netaisnība kā arī sabiedrības vispārējais stulbums, tas viss ir pieminēts šajā diskā. Muzikāli tas ir diezgan dusmīgs klasiskā hārdroka un trešmetāla apvienojums, kas bombardē tevi ar nikniem un enerģiskiem ģitārrifiem, ļaujot atvilkt elpu tikai pēdējās, drusku filozofiskās balādes ''Vēl tur ir ceļš'' laikā, kas ir kā neliels cerību stars un pozitīvs nobeigums visumā niknajam un dusmu pilnajam albūmam. Mani favorīti ir krietni ironiskais veltījums Ļeņinam ''Voldim'' un ''Remdeno asiņu cilts''.
Mūzika: Sia Radikal- Zilā Karoga Zelts Tags: eksistenciālisms, ko es redzēju
|
|
|
atradi ja? man teica, ka skapī bija nolikts
Atradu gan pavisam nejauši. :D |
|