Neprātīgā saprāta balss -
[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
|
00:23
[Link] | Katru reizi dzīvojoties savā piejūrā atceros gan stāstus gan arī vēl paša piedzīvotas epizodes par saviem vecvecākiem. Savā laikā viņi abi bija diezgan zināmi Latvijas arhitektu un visādu mākslinieku aprindās ar diezgan plašu paziņu, draugu un kolēģu pulku, kas bija sācies veidoties vēl pirmskara un kara gados. Tā nu šī piejūras rezidence kalpoja kā sava veida salons, uz kurieni vienmēr kāds brauca ciemos. Viņiem pat bija iedibinājusies tradīcija, ka nedēļas nogales skaitās viesu dienas, kad māju uzturēja kārtībā un paši bija gatavi, ka kāds var ierasties. Saprotams, mobilo un interneta jau toreiz nebija un nereti visa gatavošanās izrādījās velta, jo neviens tā arī neatbrauca. Tomēr biežāk bija reizes, kad pa vārtiņiem ienāca kāds draugs, kolēģis vai 20 gadus neredzētu klasesbiedru bariņš. Es pats vēl atceros, ka vēl manā bērnībā tur grozījās ne viens vien diezgan pazīstams t.s. inteliģences pārstāvis vai arī kāds šarmants pirmskara džentelmenis, kas beigās izrādās vecmammas jaunības dienu pielūdzējs.
Ko es ar to visu gribēju pateikt? To, ka šo tradīciju es noteikti kādreiz gribētu atjaunot.
Tags: blondā prinča atmiņas
|
|
