Neprātīgā saprāta balss - Reliģisks disputs...
Oktobris 17., 2011
23:54
[User Picture]

[Link]

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Reliģisks disputs...
Bija laiks, kad tiku audzināts par kristieti. Pat svētdienas skolā gāju un reizēm māte aizvilka arī uz kādu draudzes dievkalpojuma ''āfterpārtiju'' draudzes namā.
Saprotams, ka pēdējos pamatskolas gados un tehnikuma laikā, kā dabīga, dumpīga reakcija uz to visu nāca pilnīga kristietības noliegšana. Kļuvu par ''true'' metālistu un skaitīju sevi par riktīgu pagānu. Bet tā kā neatzinu ne dievturus, ne arī ezotēriku, tad visdrīzāk biju nacionālromantisks ateists.

Tagad, pēc universitātes beigšanas un jau labu laiku strādājot etnogrāfijas, kultūras vēstures un arī drusku folkloras lauciņā esmu sapratis, ka šodienas latvieša reliģija ir ir viscaur pagānisma tradīciju caurausta kristietība. Tā ir veidojusies daudzos gadsimtos un savijusies tik cieši, ka principā nav vairs atšķetināma, vismaz es to neuzņemtos. Un varbūt arī nevajag. Varbūt tieši ar to mēs esam unikāli. Ar šo tradicionālās un kristīgās kultūras simbiozi, kas tādā mērā varbūt ir tikai vēl sastopama kādās polinēzijas salās vai Āfrikā.

Mūzika: Auļi- Dieva Dēli

(2Iespļāva | Iespļauj dvēselē)

Comments
 
[User Picture]
From:[info]maruta
Date:18. Oktobris 2011 - 17:45
(Link)
te mazliet manas pārdomas par šo tēmu jebšu Dievturības (vai vienkārši, latviskā pagānisma) kā pirmkārt identitātes un dzīvesveida, ne ticības lomu latvieša dzīvē.
From:[info]windrider
Date:19. Oktobris 2011 - 00:06
(Link)
Dievturība tiešām nav reliģija, jo kā pilnīgi mākslīgs veidojums tāda nemaz nevar būt. Tā ir varbūt drīzāk sava veida filozofisku uzskatu kopums. Radīta 20.gadu nacionālisma vilnī uz kristietības bāzes ar pamatīgu nacionālā romantisma devu.
Doma jau Brastiņam &Co bija laba. Censties radīt ''tīri'' latvisku alternatīvu globālajai kristietībai. Kā nu viņam sanāca tā sanāca.

Bet der arī atcerēties, ka jebkāda seno reliģiju reanimēšana mūsdienu apstākļos nav iespējama principā. Tā būs totāla komēdija.
Ir zudis pats svarīgākais- mitoloģiskā domāšana. Kā man fakultatē mācīja, pagānisms nav tik daudz reliģija cik dzīvesveids.
Ļoti labi par to var pārliecināties padzīvojot pāris dienas mežā, maksimāli tuvu senā cilvēka ikdienai. Zini, pasaule pēc tām dažām dienām sāk izskatīties drusku savādāka un senais cilvēks kļūst labāk saprotams. Kaut kur smadzenēs paveras šaura spraudziņa cieši aizslēgtās durvīs.
Powered by Sviesta Ciba