Neprātīgā saprāta balss - Pie sen mirušu audēju rēgiem...
[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
16:43
[Link] |
Pie sen mirušu audēju rēgiem... Trīs dienas pavadītas Vidzemes sirdī, Vecpiebalgā. Darīti dažādi lauku darbi, bet arī pabaudīts lauku miers un klusums, jo vakaros ar kolēģi tikām atstāti brīvsolī. Eposa cienīgā un piedzīvojumiem bagātā ezera meklēšana vien bija ko vērta. Jāpiekrīt Remarkam, ka naktī un tumsā cilvēki ir atklātāki, un patiesāki. Reti kad pie ugunskura sēžot ir bijuši tik atklāti un dziļi personiski dialogi, kā šajās karstajās jūlija naktīs, kad pļavā dzied griezes un ugunīgā saulrieta atblāzma vēl ilgi samanāma virs mežu galotnēm. (Ārprāc cik dzejiski). Arī kaimiņi tur bija ļoti kolorīti. Izbijis kinošņiks, kas kā jau vecs bohēmists, joprojām ar savu frizūru un ģērbšanās stilu izskatās pēc īsta mākslinieka. Un protams ar (it kā) šizofrēniju sirgstošs diplomēts vēsturnieks, kas vispār tuvākajā apkārtnē ir leģendārā persona.
Starp citu par viņu domājot atcerējos reiz kāda pasniedzēja stāstīto, ka visi vēsturnieki jau ir bišķīt ķerti...
Mūzika: Nokturnal Mortum- Біла Вежа
|
|
|
Interesanti būtu dzirdēt kādu plašāku pamatojumu... |
|