Neprātīgā saprāta balss - Pie sen mirušu audēju rēgiem...
Jūlijs 10., 2010
16:43
[User Picture]

[Link]

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Pie sen mirušu audēju rēgiem...
Trīs dienas pavadītas Vidzemes sirdī, Vecpiebalgā. Darīti dažādi lauku darbi, bet arī pabaudīts lauku miers un klusums, jo vakaros ar kolēģi tikām atstāti brīvsolī. Eposa cienīgā un piedzīvojumiem bagātā ezera meklēšana vien bija ko vērta.
Jāpiekrīt Remarkam, ka naktī un tumsā cilvēki ir atklātāki, un patiesāki. Reti kad pie ugunskura sēžot ir bijuši tik atklāti un dziļi personiski dialogi, kā šajās karstajās jūlija naktīs, kad pļavā dzied griezes un ugunīgā saulrieta atblāzma vēl ilgi samanāma virs mežu galotnēm. (Ārprāc cik dzejiski).
Arī kaimiņi tur bija ļoti kolorīti. Izbijis kinošņiks, kas kā jau vecs bohēmists, joprojām ar savu frizūru un ģērbšanās stilu izskatās pēc īsta mākslinieka. Un protams ar (it kā) šizofrēniju sirgstošs diplomēts vēsturnieks, kas vispār tuvākajā apkārtnē ir leģendārā persona.

Starp citu par viņu domājot atcerējos reiz kāda pasniedzēja stāstīto, ka visi vēsturnieki jau ir bišķīt ķerti...

Mūzika: Nokturnal Mortum- Біла Вежа

(2Iespļāva | Iespļauj dvēselē)

Comments
 
From:[info]slikts
Date:10. Jūlijs 2010 - 21:35
(Link)
vēsturnieki ir sūdi
From:[info]windrider
Date:11. Jūlijs 2010 - 01:49
(Link)
Interesanti būtu dzirdēt kādu plašāku pamatojumu...
Powered by Sviesta Ciba