[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]

Februāris 2., 2022

Februāris 2., 2022

08:36 [Link]

Paturpinot iepriekšējo ierakstu ir jāsaka, ka mana darba vieta ir viena no nedaudzajām valsts iestādēm, kas sākusi apjomīgu iekšējas reorganizācijas un pārbūves procesu bez rīkojuma no augšas. Lielā mērā tā ir iestādes vadītāja personīga iniciatīva un vīzija balsoties uz ilgu gadu pieredzi nozarē un arī labākajiem Eiropas piemēriem. Galvenie mērķi ir padarīt sistēmu efektīvāku, samazināt nevajadzīgu birokrātiju un padarīt iestādes darbu sabiedrībai pieejamāku un saprotamāku. Pašai pārmaiņu idejai un pamata uzstādījumiem piekrītu. Var diskutēt vai ir izvēlēts labākais veids kā to realizēt. Visu pārmaiņu blakne ir daudzu darbinieku aizplūšana, kas vairs neredz sev vietu jaunajā sistēmā vai arī kuru personīgās ambīcijas netiek ņemtas vērā. Sāpīgs jautājums arī ir atalgojums, kuru gan daļēji ir izdevies uzlabot. Tomēr, atšķirība starp atalgojumu līdzīgas kategorijas amatiem valsts iestādēs un privātajā sektorā joprojām ir grandioza. Tagad arī jūtama atšķirība atalgojumā ir pat starp mums un Rīgas domes struktūrām uz kurām ir aizgājuši vairāki darbinieki. Visa tā rezultātā darba kļūst tikai vairāk, jo jaunu kadru piesaiste nevedas tik labi kā gribētos. To atkal ietekmē jau minētā atalgojuma problēma. Nebeidzams riņķa dancis. Sabiedrība vēlās efektīvu un spēcīgu valsts pārvaldi, bet neviens spējīgs un labi izglītots vadītājs neies strādāt valsts pārvaldē par esošo atalgojumu. Atalgojuma celšana ir ļoti smags un ilgs process, jo sabiedrība uzskata, ka ierēdņi zog un nekas viņiem vispār nepienākas. Tad nu nāk tikai visādas viduvējības, kas arī vada un būvē valsti... Tags: darbs, eksistenciālisms