[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
Oktobris 23., 2020
| Oktobris 23., 2020 | |
|---|---|
| 13:53 [Link] | Parunāšu par ASV prezidenta vēlēšanām, jo par tām arī tagad izsakās visi, kam nav slinkums. Sākšu ar to, ka man nepatīk Tramps. Un ne tik daudz savas īstenotās politikas cik personības dēļ. Man viņš šķiet rupjš, aprobežots un pastulbs opis ar iespējamām psihiskām novirzēm. Tomēr, demokrāts Baidens nav daudz labāks. Tikpat senils un gadu ziņā pat vecāks par Trampu. Divi 70+ opji cīnās par to, kurš vadīs rietumu pasaules ietekmīgāko valsti. Lielai daļai amerikāņu nav nekādas izvēles un jābalso tāpat kā Krievijā. Par pilnīgi jebko, ka tikai tas nav Putins (vai Tramps), kaut par komunistiem. Vēl ļoti interesanti ir tas, ka ASV latvieši jau kopš 1950. gadiem diezgan monolīti ir atbalstījuši republikāņus. Daudzi aktīvi darbojās republikāņu partijā, centās caur republikāņu kongresmeņiem bīdīt dažādas baltiešiem svarīgas iniciatīvas utt. Tas viss tādēļ, ka vēsturiski republikāņi izcēlās ar konsekventu un stingru nostāju pret PSRS. Demokrāti asociējās ar pielaidīgāku nostāju un gatavību uz kompromisiem. Vecajai trimdai tas, protams nebija pieņemami. Tagad gan ir sašķēlusies ne tikai ASV latviešu kopiena, bet arī visa ASV sabiedrība. Trampa laikā visas daudzās ASV sabiedrībā apslāpētās bet gruzdošās pretrunas ir iznākušas ārā un uzliesmojušas ar jaunu sparu. Daudzi šeit Latvijā pārmet Trampam, ka viņš ir apšaubījis NATO lietderību un samazina ASV iesaisti daudzu pasaules valstu problēmu risināšanā. Tomēr, šis process iesākās jau pirms Trampa un noteikti turpināsies. Eiropai jāsamierinās, ka viņa vairs nav pasaules notikumu centrā un ģeopolitiskais fokuss pakāpeniski pārceļas uz Āziju. Turklāt es neticu, ka kāds demokrātu prezidents būtu piekritis pastāvīgai ASV karavīru klātbūtnei Polijā. Fakts ir arī tas, ka ASV admnistrācija pati par sevi ir atsevišķs organisms, kuras darbībai ir raksturīga liela inerce. Līdz ar to tūlītējas izmaiņas ASV politikā nav gaidāmas vienalga kurš uzvarēs. Par vien lietu gan es Trampam esmu pateicīgs. Viņa izrunāšanās dēļ A-Eiropa un jo sevišķi Latvija pārstāja kā mantru skandināt NATO kolektīvā līguma 5. pantu, bet nonāca pie atziņas, ka aizsardzība primāri, tomēr ir viņu pašu atbildība. Ja nebūtu Krievijas agresijas Ukrainā un Trampa, Latvija joprojām plānotu novirzīt 2% no valsts budžeta aizsardzībai, ''kaut kad nākotnē''. Mūzika: Remains - Garīgais mazohisms |
| Iepriekšējā diena | 2020/10/23 [Arhivētais] |
Nākošā diena |