[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]

Februāris 20., 2020

Februāris 20., 2020

13:28 [Link]

Nesen mājās aizrunājāmies par zinātni un zinātniekiem. Vairāk par zinātnes un t.s. pseidozinātnes (nu tur visādas ezotērikas, torsionu lauki, uguns āderes utt.) attiecībām. Pamatdoma tāda, ka zinātnieki parasti šādu uzskatu cilvēkus metas apkarot ārkārtīgi dedzīgi un agresīvi. Zinātniski tādas lietas nav pierādītas, tātad nav iespējamas principā. Vairs nekādu tālāku diskusiju. No malas vērojot šķiet diezgan augstprātīga pozīcija. It sevišķi ņemot vērā visu zinātnes vēsturi, kur vēl pat 20. gs. sākumā zinātniekiem šķietami pilnīgi neiespējamas un utopiskas lietas šodien jau ir realitāte. Noteikti, ka daļēji šī pozīcija saistīta ar kolēģu attieksmi. ''Redzēs, ka es te diskutēju ar kaut kādiem ezotēriķiem un sāks apšaubīt manu zinātniskumu.'' Tas uzreiz ietekmē respektu, uzticamību un līdz ar to arī iespēju publicēties prestižos izdevumos, kas zinātniekam ir pats svarīgākais. Manuprāt daudz jēdzīgāka un zinātnieku tēlam pozitīvāka pozīcija būtu aptuveni šāda: ''Jā, pašlaik zinātne nespēj to pierādīt''. Tieši ar uzsvaru uz vārdu pašlaik, jo teorētiski nākotnē ir iespējams praktiski jebkas. Arī tas, ka kādreiz zinātniski tiks pierādīts, ka taisnība bija šodienas ezotēriķiem. Tags: eksistenciālisms (1Iespļāva | Iespļauj dvēselē)