[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]

Novembris 13., 2018

Novembris 13., 2018

15:27 [Link]

Esmu jau samierinājies, ka daļa no sievas sirds joprojām atrodas tālajā Baškortostānā. Kaut nodzīvoja tur tikai gadu un kopš atgriešanās pagājuši jau 10 gadi iespaidi ir gana spēcīgi, lai periodiski izsauktu ''lomkas''. Viens no veidiem kā tās remdināt ir aiziet uz publisko pirti Mārtiņa ielā. Pirts šķiet dzīvo savu dzīvi un ir pašizolējusies savā ''veco laiku'' pasaulītē. Visa vide, interjeri, bufetes piedāvājums un tur rādošā TV programma rada asociācijas ar 90. gadu Krieviju. Pats par sevi saprotams, ka Valsts valodas likums tur tiek ievērots tikai attiecībā uz nedaudzajiem latviski runājošajiem apmeklētājiem. Es tādā vidē nejūtos komfortabli, bet sieva gan izbauda un uzreiz atceras savus braucienus ar ''Transibīrijas dzelzceļu'' un stopēšanu Krievijā. Tags: Viņas, pilsētas dzīve (Iespļauj dvēselē)