[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
Jūlijs 11., 2013
| Jūlijs 11., 2013 | |
|---|---|
| 23:36 [Link] | Reiz, studentu militārās apmācības laikā, slavenajā Valmieras ''dundursilā'', pēc nakts trauksmes notika forsētais pārgājiens kura laikā bija jāpilda visādi uzdevumi. Viens no uzdevumiem bija no slēpņa uzbrukt ''pretinieka'' patruļai un pēc tam sniegt pirmo palīdzību un stiept līdzi viņu ievainotos. Ieņēmām slēpni augstienē un veiksmīgi atklājām uguni uz ''pretinieka'' patruļu gravā, to iznīcinot. Tik tālu viss gāja kā paredzēts. Skaitā ziņā bijām vismazākā nodaļa un ātri noskaidrojām, ka stiept līdzi vēl papildus pāris ievainotos mums nebūtu prāta darbs, pie tam ''pretinieka''. Tad nu mūsu nodaļas komandieris un vispieredzējušākais, vēl obligātājā dienestā pabijis, kursants deva nepārprotamu, bet baisu pavēli: ''blieziet viņus nost''... Veikt šo uzdevumu vajadzēja man un vienai krievu meičai no Daugavpils. Ilgi nedomājot, pārvietojoties ar ieplecotiem automātiem, noskrējām gravā kur gulēja divi ''pretinieka'' ievainotie un kā noverotājas atradās pāris armijas mediķes. To, ka viens no ievainotajiem, kas man smaida pretī, ir mans labs čoms no zemāka vēsturnieku kursa es sapratu tajā brīdī kad nospiedu automāta mēlīti un atskanēja šāviens. Tajā pašā mirklī arī daugavpiliete, tikpat aukstasinīgi, likvidēja otru ievainoto... Abas mediķes ārkārtīgi sašutušas kliedza, ka esam nošāvuši ievainotos, kā tā vispār var utt. Vēlāk, mūs pavodošais noverotājs, armijas instruktors teica, ka viņš mūsu ricību saprot un reāla kara gadījumā, droši vien, būtu rīkojies tāpat, tomēr šoreiz medicīnas uzdevums nav izpildīts. Pats trakākais visā stāstā ir tas, ka pārtinot visu filmu atpakaļ un visu pārdomājot es sapratu, ka reālā kaujas situācijā es būtu rīkojies tikpat aukstasinīgi un tiešām būtu nošāvis savu labu čomu, ja viņš kaut kādā mistiskā veidā būtu trāpījies ceļā. Kaujas trakums un adrenalīns ir tas, kas liek no sākuma darīt un tikai pēc tam domāt. Tā rodas tie kara noziegumi. Tomēr tagad tas čoms ir man labs kolēģis pa darba līniju Ventspilī un regulāri atceramies šo epizodi. Šodien sanāca pie viņa paviesoties darba darīšanās, tāpēc arī šāds atmiņu palags. Viens no tiem vecajiem cīņubiedriem ar kuru kopā būtu gatavs iet izlūkos jebkurā laikā uz jebkurieni. Mūzika: Evoken- To sleep eternally |
| Iepriekšējā diena | 2013/07/11 [Arhivētais] |
Nākošā diena |