[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
Novembris 27., 2012
| Novembris 27., 2012 | |
|---|---|
| 23:43 [Link] | Nu tad tā. Biju uz jaunāko kases grāvēju ''Sapņu komandu 1935''. Jāsaka, ka biju pat drusku pārsteigts. Zinot Rīgas sargus nemaz negaidīju no Graubas&Co tik sakarīgu kinogabalu. Diezgan saistošs sižets, kas spēj noturēt uzmanību visas filmas garumā un vairākas smieklīgas epizodes kuru laikā visa zāle unisonā iespurdzas. Arī diezgan asprātīgi čaļu jociņi. Pat patriotiskais vēstījums nepaliek banāls vai pliekans. Īpaši patika operatora darbs, kas brīžiem bija, priekš latviešu kino, diezgan moderns un netradicionāls. Arī aktieru tēlojums diezgan pārliecinošs un ne tik teatrāls kā parasti latviešu filmās. Patīkami bija arī masu skatos ieraudzīt ne vienu vien pazīstamu seju. Protams, varēja būt arī labāk. Nerunājot par dažām sīkām vēsturiskām neprecizitātēm (kuras 98% sabiedrības pat neievēros) visvairāk kaitināja tas, ka visu filmas laiku visi runā latviski. Aizbrauc uz Šveici, tur visi runā latviski. Spāņu basketbolisti-runā latviski. Es saprotu, ka arī lielā daļā Holivudas filmu visi āfrikāņi, krievi un ķīnieši runā angliski, bet nu ticamības moments šajos brīžos zūd. Vēl arī tie garie ievadteksti un aizkadra balsis. Nu nav skatītājs tik dumjš, ka viņam viss ar karoti mutē jāielej. Kā arī drusku pietrūka sižeta dziļuma un atsevišķu epizožu izvērsuma. Un jā, ar viņu joprojām neko nevar saprast. Itkā ar katru reizi izdodas piekļūt par kādu solīti tuvāk itkā arvien izdodas atslēgt kādas jaunas durvis tomēr sajūta ir tāda itkā būtu iegājis kādā labirintā kur katras nākamās durvis ir noslēgtas arvien stingrāk un stingrāk. Cits, manā vietā, jau sen būtu nospļāvies un atmetis ar roku. Tomēr šeit, vecais romantiķis, ir ieķēries pietiekoši, lai ietu līdz galam. Vai nu līdz pozitīvam rezultātām vai nu arī kamēr mani skaidri un nepārprotami nepasūtīs... Mūzika: Hedningarna- Hoglorfen |
| Iepriekšējā diena | 2012/11/27 [Arhivētais] |
Nākošā diena |