Wholeness in Motion [entries|archive|friends|userinfo]
who_in_motion

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

ELPOŠANA [Jul. 27th, 2012|01:53 pm]
[Tags|]

Šoreiz par elpošanu.

Elpošana ir viens no organisma svarīgakajiem dzīvības procesiem. Ne velti neskaitāmās reliģijās elpošanas process un pati elpa tiek uzskatīta par ļoti svētu un dzīvību raksturojošu elementu. Elpa kā dvesma, kas pamet cilvēku reizē ar tā nāvi. Jau gadu tūkstošiem tieši elpas faktors kā būtiska komponente minēts vairākās meditatīvās praksēs un to realizēšanā. Tāpat elpošana cieši saistīta ar dziedāšanu, lūgšanas skandēšanu un sarunām, kas ir katras reliģijas neatņemama sastāvdaļa.


Elpošana kā tāda:
Elpošanas sistēmai ir divas funkcijas – ne vien ieelpot svaigu gaisu, bet arī izvadīt no organisma elpošanas "blakusproduktu" – ogļskābo gāzi.

Mēs visi kaut kā instinktu līmenī esam iemācījušies elpot un elpojam, tomēr pētnieki uzskata, ka jāpievērš uzmanība/jāapgūst tehnika pareizai elpošanai, kas viņuprāt ir otrais solis ceļā uz veselību.

Ar regulāriem fiziskiem vingrinājumiem, pilnvērtīgu atpūtu un elpošanas korekciju jūs varat pārņemt kontroli pār savu ķermeni, atjaunot līdzsvaru, atbrīvoties no iekšējas trauksmes un nemiera.

Stresa brīdī elpošana būtiski izmainās - autonomā nervu sistēma, kura atbild par ķermeņa automātiskajām darbībām – elpošanu, gremošanu un smadzeņu darbību – muskuļu spriedzes un citu stresa reakciju ietekmē izmaina mūsu dabisko elpošanas veidu. Šīs izmaiņas var izjaukt ķīmisko vielu līdzsvaru organismā, kas ir pamats harmoniskai mūsu ķermeņa darbībai. Stresa laikā skābekļa un ogļskābās gāzes līmenis asinīs sāk svārstīties, dažās organisma sistēmās rodas traucējumi, kas savukārt spēj radīt pietiekami spēcīgus un nepatīkamus simptomus; tie izpaužas kā panika, trauksme un paaugstināts stress.
Elpošanas traucējumu rezultātā var rasties reiboņi, elpas trūkums, roku, kāju, muskuļu, sirds sāpes u.c. ķermeniskas izpausmes.

Ir cilvēki, kas uzskata, ka spēcīgas trauksmes un panikas lēkmes laikā nomierināties palīdz dziļa elpošana. Tas ir nepareizs padoms! Daudzas garas un dziļas ieelpas iekšējo spriedzi un nemieru tikai pastiprina.

Pareiza elpošana šādā brīdī var:
Samazināt pulsa biežumu
Samazināt asinsspiedienu
Palēnināt vielmaiņu
Samazināt muskuļu spriedzi un sāpes
Uzlabot asinsriti
 
!!!! Ja gribat nomierināties, ieelpojiet dziļi (bet mierīgi) un tad, bez pārtraukuma, lēni izelpojiet. Atkārtojiet šo ciklu tik reižu, cik nepieciešams.

c) bezpanikas.lv


- Noderīgi elpošanas sistēmas/pretstresa vingrinājumi un tehnika šeit.

- Vēl daži izmēģināšanai:

1) Stimulējošs [The Stimulating Breath (arī Bellows Breath)]
Mērķis- paaugstināt dzīvības enerģiju un modrību.

Ātra ieelpa un sekojoša izelpa caur degunu, mute aizvērta, atbrīvota. Ieelpa un izelpa vienāda garuma un pēc iespējas īsākas. Elpošana dzirdama. Mēginiet sasniegt 3 ieelpas+izelpas sekundē.
 Sākumā šādi elpojiet 15 sekundes, pakāpeniski pagariniet ciklu līdz minūtes garumam.

2) Relaksējošs [The 4-7-8]

Šis vienkāršais vingrinājums var tikt izpildīts jebkurā vietā un pozā, kur atrodaties. Vienīgi mugurai jābūt taisnai. Novietojiet mēles galiņu pret augšējo priekšzobu iekšējo malu. Izelpa notiks gar mēles malām.

Ar grūdienu izelpojiet pilnīgi. Aizveriet muti un ieelpojiet klusi caur degunu, skaitot līdz 4. Aizturiet elpu skaitiet[no sākuma - 1] līdz 7. Izelpojiet pilnībā caur muti ar skaņu skaitot līdz 8. Ciklu atkārtot 4 reizes. Ja nevarat izturēt tik garu cikla laiku, saīsiniet katru fāzi tā lai attiecības paliek 4:7:8. Ar laiku varat iemācīties pagarināt cikla laiku.

Šis vingrinājums palīdz nomierināties, aizmigt, izmantojiet to vismaz 2 x dienā.

3) Elpu skaitīšna - meditatīvs (Izmanto arī Zen[budisms] praksē)

Apsēdieties ērtā pozā ar taisnu muguru un galvu mazliet noliektu uz priekšu. Maigi pieveriet acis un pāris reižu dziļi ieelpojiet, tas ļaujiet elpai dabiski izplūst. Sāciet vingrinājumu, izelpojot skaitot pie sevis domās ''viens'', pie nākamās izelpas, skaitiet ''divi'' un tā līdz ''pieci''. Tad uzsāciet jaunu ciklu, skaitot ''viens'' ar nākamo izelpu. Ja pieķerat sevi pie ''seši'' un vairāk, esiet aizdomājies un nekoncemtrējaties, tas nav labi. Atgriezieties pie 1-5. Vingrinājuma ilgums - 10 minūtes.

c) no šejienes
 
link1 comment|post comment

MAZKUSTĪGUMS [Jul. 25th, 2012|01:59 pm]
[Tags|]

Ierakstīju pirmo rakstu un sāku domāt - varbūt vajadzēja sākt ar šo te - vēl universālāko un pēdējā laikā medijos aktualizēto problēmu: MAZKUSTĪGUMS

Tādos nesen publicētos rakstos kā šie:
http://www.mammamuntetiem.lv/articles/21325/mazkustigums-un-slikts-uzturs--drauds-aknu-veselibai/
http://woman.delfi.lv/health/medicine/mazak-sedesi-ilgak-dzivosi.d?id=42279904
http://www.diena.lv/dzivesstils/veseliba/mazkustigums-kaitigaks-par-paresanos-644317
http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/429477-mazkustiguma_del_mirst_pieci_miljoni_cilveku_gada
http://nra.lv/latvija/veseliba/76090-mazkustigumu-velas-pasludinat-par-pandemiju.htm

- un līdzīgos, tiek runāts par iespējams vienu no 21.gs satraucošākajiem biediem veselībai. Tehnoloģiju attīstība-kompjuterizācija, virtuālā realitāte un komunikācijas formas samazina mūsu vajadzību [precīzāk nepieciešamību?] izmantot mūsu ķermeņa fiziskos dotumus. Tādējādi cieš un ''aizvien nevajadzīgāki jūtas'' mūsu muskuļi un to darbībai pakārtotie iekšējie orgāni. Iespējams, paies laiks, kad cilvēka organisms kaut kādā mistiskā veidā pakāpeniski pielāgosies, transformējoties un būtiski izmainot funkcionēšanu. Tomēr to atstāsim laika un evolūcijas rokās un pievērsīsimies tai realitātei kāda tā šobrīd ir - kur lielākoties mūsu organismi dienu no dienas aizvien vairāk ''sašūt'' par mūsu dienas kārtību un fizisko aktivitāšu aizvien samazināto lomu tajā.

Mazkustīgums ir visai viltīga problēma, jo bieži vien mēs attaisnojamies ar izteikti aktīvu ikdienu, kaut gan ikdienas skriešana un pārpūle nekādi nepieskaitās pie fiziskajām aktivitātēm un neattaisno mazkustīgumu. Daudzas pensionāres-omītes, atbildot ārstam uz jautājumu par ikdienas aktivitātēm, ar kaujiniecisku pārliecību atraunājas, ka ''kā ta ne - diendienā sēžu pie mazbērniem, skraidu viņiem pakaļ un gatavoju pusdienas bērniem, mazbērniem, tīru māju...''

Fiziskajām aktivitātēm, lai tās būtu efektīvas, jābūt papildus izkdienas aktivitātēm, ja vien tu nedarbojies profesionālajā sportā.

... Vielmaiņa ir tas atslēgas vārds šajā gadījumā. Vielmaiņa, kas regulē un savieno visu orgānu uzdevumus un funkcijas vienotā sistēmā. Vielmaiņa, kas mazkustīguma rezultātā cieš pirmā un visvairāk, bet tai pakārtoti - visa tās karaļvalsts - pārējie orgāni un sistēmas.

Kardioloģe nosauc vairākus veselības riskus, ko provocē ilgstoša atrašanās sēdus stāvoklī:
Hipertensija;
Lielie asinsvadu notikumi jeb insults un infarkts;
Hemoroīdu rašanās;
Venozās atteces traucējumi;
Trombu veidošanās iegurnī;
Liekais svars;
Muguras veselības problēmas - skolioze, spondiloze u.c., kas savukārt var provocēt sirds ritma traucējumus un citus veselības traucējumus "




Svarīgi ir ne tikai vairāk sportot, bet arī samazināt to laiku, kas tiek pavadīts sēdot, tādēļ vismaz ik pēc 2- 3 stundām nepieciešama izkustēšanās, izvingrināšanās, izstaigāšanās, pozu maiņa"

c) delfi.lv
linkpost comment

APTAUKOŠANĀS [Jul. 25th, 2012|01:03 am]
[Tags|]

Gribējās sākt tieši ar šo te, nosacīti visvairāk lietoto un visās nozīmēs profanizēto, bet tādēļ ne mazāk ievērības cienīgo, fiziskās veselības traucējuma formu.



Tieši aptaukošanās ir viens no ik-dienas kustību trūkuma izteiktākajiem iznākumiem. Ja pakāpjamies malā no estētiskajiem rādītājiem, tieši aptaukošanās ir tā, kas atstāj iespaidu uz mūsu fizisko un tādējādi arī metafizisko pašsajūtu baisos apmēros. Pie tam aptaukošanās var noritēt arī nosacīti ''slēpti'' - ti - no malas nekas nav redzams.

Tagad ieskatīsimies mazliet dziļāk - kas tad īsti ir aptaukošanās:
(c) neslimo.lv
''Latīņu val.: adipositas pārmērīga tauku uzkrāšanās organismā, it īpaši zemādā un ap iekšējiem orgāniem. Vīriešiem taukaudi vairāk veidojas ķermeņa augšdaļā un uz vēdera, sievietēm — uz vēdera un gūžām. APTAUKOŠANĀS pamatā ir tauku sintēzes un uzkrāšanās procesu pārsvars pār to noārdīšanās procesiem.
Gandrīz katrs cilv.
ekonomiski attīstītajās zemēs uzņem nedaudz vairāk enerģijas, nekā
nepieciešams. Tomēr veselam cilv. vielmaiņa regulējas tā, lai liekā enerģija tiktu patērēta. Ja organisms nespēj vielmaiņu intensificēt, rodas APTAUKOŠANĀS.

Tauku nogulsnējumus organismā vairo gk. ogļhidrāti, it īpaši saldumi, miltu produkti un kartupeļi. (!!! Aptaukošanos veicina arī pārāk silts apģērbs un siltas telpas. !!!)


(Bet tagad pāriesim pie tā, kas mums visvairāk šajā sakarā interesē)



APTAUKOŠANĀS traucē sirdsdarbību, asinsriti, elpošanu un ķermeņa kustības; taukaudu infiltrācija deģenerē sirds muskulatūru un aknas, kā arī citus iekšējos orgānus. Aptaukojušies cilv. jūtas nespēcīgi, viņiem ir aizdusa, var būt kāju tūska, izsutumi ādas krokās, izsitumi. Šie cilv. biežāk sirgst ar paaugstinātu asinsspiedienu un cukura diabētu (cukurslimību), viņiem agrāk attīstās ateroskleroze.



Aptaukojušies cilv. biežāk un agrāk saslimst ar miokarda infarktu un insultu, ir neizturīgāki pret inf.ām, mūža garums viņiem par 5—10 g. īsāks nekā pārējiem.


(viņu ieteiktā profilakse)



[..]..muskuļu darbs,
uzturs ar mazu enerģētisko vērtību,
iespējami viegls apģērbs,
plāns apsegs,
vēsa ūdens procedūras


Uzturā lietojami :  dārzeņi, augļi un ogas. Ieteicami arī piena produkti, vislabāk vājpiena biezpiens, kefīrs, rūgušpiens un siers. No olbv. produktiem var ēst liesu gaļu, saldūdens zivis, olas, sēnes, zirņus un pupas. Svarīga nozīme ir ārstn. fizkultūrai.

(c) neslimo.lv


linkpost comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]