- 2003.05.12, 15:01
- kāpēc mani grauž kaut kāda nožēla par sub-optimāli iztērētiem dažiem latiem? tā izmaitā prieku par pārējo naudu, kas tika iztērēta mērķtiecīgi, rezultatīvi un prātīgi, bet tie nedaudzie lati, kas, liekas, tika izsviesti vējā, maitā garīgo.
kāpēc esmu tāds skops knauzeris, kas nespēj aizmirst par tām nožēlojamajām kapeikām?
- nu lai jau viņiem tiek, lai.
bet nē, grauž, grauž žēlums. gribu, lai es varētu brīvāk tērēt naudu. negribu katru kapeiciņu skaitīt, gribu atbrīvoties, un uzdzīvot. bet nē, doma par neizbēgamo robu budžetā neliek mieru.
laikam visu mūžu nodzīvošu kā aprobežots, sīkumains sīkstulis. - 8 rakstair doma
- 12.5.03 15:12 #
-
Bet par ko taupīgums ir uzskatāms par kaut ko sliktu un nožēlojamu? Rēķinot un ietaupot naudu, laiku, resursus - tos var sakarīgāk ieguldīt lietās, kas patiesi ir svarīgas: draugos, mīļotajos, sevī.
Brīvi rīkoties ar naudu var tikai tas, kuram tās ir bezizmēra daudzumos, bet esmu novērojusi - jo bagātāks cilvēks, jo uzmanīgāks viņš ir pret naudu. Varbūt tieši tapēc arī ir bagāts. - Atbildēt
