darcold_massive

pirmo reizi sejaa iespljaavu tramvaja vadiitaajai, kad vinja mani saaka dziit aaraa no transporta par to ka biju atspiedies pret kabiines durviim. man bija austinjas un neko taapee nevareeju dzirdeet. kad vinja izliida un kruta buudama kliedza, ielaidu sejaa [bija ziema un man bija iesnas] un to 1-o pieturu kura bija jaabrauc, nogaaju ar kaajaam. tramvajs veel 5 minuutes nekur nebrauca.

otrs gadiijums, kad bija sistemaatiski hronisks, bija štatos, kur biju zem paaugstinaatas agresivitaates kontroles un nedriisteeju kauties. taapeec tiem, kuri man pisa praatu [peldeeshanas sportaa], saaku spljaut sejaa. suuraa dziives skola lv bija mani iemaaciijusi kaa labi hariit un to es arii liku lietaa. btw no hloreetaa uudens un aktiivaas darbiibas smutee sakraajaas splajushanai labas gļotas. to laišana jeņķiem sejaa [gadiijaas arii iespļaut mutee :) ], dariija savu un man bija miers.

watt

tā gadās.