- 2016.02.12, 12:54
- Par gravitāciju runājot, tikai pagājušajā nedēļā man pieleca*, kas ir tik ļoti greizi vairumā simulāciju/vizualizāciju kas cenšas demonstrēt gravitāciju kā plakni, jeb nostieptu audumu, kurā ir iegrimusi saule, kurai apkārt riņķo planētas, jeb zemi un mēnesi, kā izskatās gravitācijas izliekta plakne, utt, utt - vizualizē ta vizualizē, bet gravitācija ta darbojas modeļa visa apakšā! bumbiņas riņķojot ātri vien sakrīt akā iekšā tāpēc, ka visa padarīšana ir tāds ļur-ļur Zemes gravitācijas spēka ietekmē.
Daudz krutāk būtu šo vizualizāciju palaist kosmosa stacijā, tad bumbiņa riņķotu ilgāk, un būtu vieglāk saprast kā tas darbojas visumā. Un tikai tagad man pieleca, ka zem saules sistēmas taču nav kaut kāda mistiska melna ķermeņa "X" kas uz visu sistēmu iedarbotos ar pievilkšanās spēku, un liktu deformēt šo laiktelpas "nostiepto audumu". Zeme, planētas, mēness ir parasti objekti kas principā darbojas pēc pirmā Ņūtona likuma: "Katrs ķermenis paliek mierā vai turpina vienmērīgu taisnlīnijas kustību". No Zemes pašas viedokļa, planēta kustas pa taisni.
Laiktelpas iedomātais audums ir nostiepies/izliecies tāpēc ka bumbiņa tur ir nolikta, un paliek stāvot mierā. Nevis tāpēc ka uz to darbotos kādi spēki (vilktu uz leju vai kaut kā citādi) - tāpēc ka tā stāv mierā! Un ja uz auduma uzliek citu bumbiņu, tā nesāks uzreiz "ripot lejā", bet arī paliks uz vietas. (Jo nav kaut kāda mistiska gravitācija "zem auduma", kas vilktu bumbiņu "uz leju".) Bumbiņa paliek tajā vietā, kur nolikta, un izliec iedomāto audumu vienkārši tāpēc ka tur atrodas.
Tam, ka Zeme pie savas kustības reāli paliek orbītā ap Sauli, ir viens iemesls - Zemes orbīta ir taisne tādā kā laiktelpas "bļodā", kur Zeme ir maza bumbiņa, kurai tikusi piešķirta kustība un tā viņa nu viņa turpina kustēties subjektīvi "pa taisni" - atspiedusies pret neredzamu bļodas malu: tā, kā tas izskatītos, ja bumbiņu stikla bļodā palaistu skriet kaut kur starpzvaigžņu telpas bezsvara stāvoklī. Diemžēl reāli tādu skaistu eksperimentu/vizualizāciju nevar veikt pat Zemes orbītā (jo tā ir tāda kontrolēta krišana, nevis īsts bezsvara stāvoklis), nu, varbūt ja tā izdarītos kādā Langranža punktā.
Papildus grūtības visu to iedomāties ir tāpēc ka uz zemes jebkura kustība ātri apraujas. Berze, gaisa pretestība, gravitācija, utt. Grūti iedomāties kā tas ir, ka ja ķermeni palaiž kustēties starpzvaigžņu telpā, tas turpinās kustēties bezgalīgi (kā Voyager 1).
___________________________________
* precīzāk, kāds to bija izskaidrojis un tad arī man beigās izpratne parādījās. dusmas ka neviens nespēja to tā skaidri pateikt agrāk. - 6 rakstair doma
- 12.2.16 19:32 #
-
Neredzu problēmu ar auduma un bumbiņu līdzību. Izolējam sauli un zemi. Saule ir audumā iestiepusi normālu piltuvi un kāds paņem piltuves slīpajā daļā noliek zemi un iegriež uz apli - kamēr vien kinētiskā enerģija neapsīksies dēļ berzes, zeme skries uz riņķi pa piltuves malu apkārt saulei, kura piltuvi iestiepusi.
Ok, līdzība varbūt nav īsti precīza, jo patiesībā to visu sarežģītāku padara fakts, ka arī zeme zem sevis uz auduma uztaisa nelielu iestiepumu, bet oh well... - Atbildēt