- 2015.10.24, 12:05
- A., mana sieva, ir no tiem cilvēkiem kas hroniski kavē. Tajā pat laikā, uz viņu var paļauties, un viņa nav no tiem tirliņiem, kas pēdējā brīdī atceļ, vai vispār neparedzami pazūd bez ziņas un miņas.
Ir trīs lietas, kas sazvērējas pret spēju laicīgi ierasties. 1) Nepārvarama vēlme, ka ierodoties jāizskatās "smuki" - piemēram ir pilnīgi nepieņemami ierasties ja nav izmazgāti mati, vai arī negludinātas drēbes, utml. Sākt kaut ko gludināt pēdējā brīdī ir norma. Paskatīties pulkstenī - nav prioritāte.
2) Absolūta nespēja prognozēt, cik ilgu laiku kaut kas aizņem. Visu mūžu dzīvo ilūzijā, ka lieta, kas aizņem vismaz 2 stundas, ir paspējama 20 minūtēs (nu, piemēram "ieskriet veikalā").
3) Abu augšminēto īpatnību sinerģija: pēdējā brīdī jāsāk gludināt drēbes (lai gan visu dienu varēja vārtīties pa dīvānu un skatīties kautkādus mēslus) un ģērbties, bez mazākās izpratnes, cik ilgs laiks ir nepieciešams lai pilnībā saģērbtos un jau no ārpuses slēgtu dzīvokļa durvis ciet.
Tāpēc mēs vairs nekad nekur neejam un atvaļinājumā vairs nekur nebraucam. Jo man prioritāte ir otrādi - svarīgi būt laikā, bet nepievēršu nekādu vērtību tam, vai bikses ir gludinātas.
P.S. Braucot atvaļinājumā pastāv vēl galvassāpe par to ka ir obligāti jāpaņem milzīgs daudzums ar nevajadzīgām mantām - piemēram katrai dienai vismaz 3 drēbju kārtas un vēl 5 pāri zābaku), un rezultātā bagāžas mimimums sver 100kg... ko nevar celt, to nevar nest. (Risinājums protams būtu ceļot ar kautkādu busiņu, lai piekrāmē pati, un arī izbraukt var tad, kad visi gatavi - ja plānots pa dienu izbraukt, gan jau līdz pusnaktij izkasīsies. Man pašam katrā ziņā vajag tikai vienas bikses uz visu ceļojuma laiku un ēšanai pietiktu ar vienu konservu bundžu dienā... 7 konservi, un nedēļas pārtika ceļojuma apstākļos nodrošināta.) - 10 rakstair doma
autortiesība
pīkstulis
ateja birkas
ienākt iedirst
