- 2014.05.11, 08:12
- šķiet, mainās priekšstats par grāmatu kā primāro informācijas nesēju: vēl daži gadi, un grāmata būs tikai papīra un kartona čupiņa, un dedzināt grāmatas neliksies nekas īpašs: svēta ir informācija, bet tās nesējs nav būtisks.
agrāk grāmata bija informācija, nevis tikai nesējs, jo alternatīvu nebija. sadedzināt grāmatu, nozīmēja iznīcināt informāciju. tagad - tikai sadedzināt nevajadzīgu papīru, kas tikai vietu aizņem. - 26 rakstair doma
- 11.5.14 12:15 #
-
Tavā apgalvojumā ir jaušama zināma pretruna, ja 'svēta' ir informācija, nevis nesējs, tad kā "agrāk grāmata bija informācija"? Nav skaidrs, kā elektronisko ierīču ieviešana mainītu informācijas statusu.
Es domāju, ka grāmata nav tikai informācijas nesējs, to var uzlūkot arī kā informācijas materiālo formu. Grāmatu dedzināšanai venmēr ir bijusi simboliska nozīme - uz grāmatas vāka var redzēt to, kas sadeg. - Atbildēt
- 11.5.14 12:29 #
-
maina grāmatas statusu. informācija iegūst pati savu veidolu, pirms tam nebija šī dalījuma: grāmata / vs informācija ko tā satur. tā kā pirmsākumos grāmatas bija tikai nedaudzi eksemplāri, ar roku pārrakstāmi un ārkārtīgi dārgi.
grāmata bija informācija, informācija bija grāmata. tagad informācija iegūst pati savu statusu, dzīvos savu dzīvi. informācija var būt gan biti un baiti, uz jebkāda nesēja - cilvēkam vai mašīnai lasāma. - Atbildēt
- 11.5.14 12:39 #
-
Vispār jau nav tik vienkārši, ka grāmatas pirmsākumos nebija dalījums starp informāciju un tās nesēju. Informācija bija pirms grāmatas un grāmata nebūt nav vienīgais veids, kā informācija var tikt nodota. Elektroniskie līdzekļi šīs iespējas paplašina. Bet tas nenozīmē, ka drukātās grāmatas kļūst par papīra čupu. Tām joprojām ir funkcijas un nozīme, kas neaprobežojas ar to saturu.
Jāpiebilst, ka zināmu neskaidrību var radīt arī vārda 'grāmata' lietojums un nozīmes.
Tas, ka informācija ir biti un baiti nemaina lietas būtību, tas ir tikai veids kā runāt par informāciju noteiktā griezumā. - Atbildēt