oblica

Labrīt, draugs! 50 minimālās algas apmērā mantojumā iegūtas gleznas u.tml.lietas absolūti nenozīmē, ka esmu pagrīdes miljonārs un atmarozku no čierīša, kuram tapis zināms, ka esmu deklarējusi gleznu kolekciju, kuras vērtība ir 80 minimālās algas, nebūt neinteresē, ka tai kolekcijai nav reāla pircēja un pārdot to ir diezgan problemātiski, viņš redz, ko esmu deklarējusi, viņš pieņem, ka man ir iespējas tikt pie piķa, viņš grib man notirgot ķieģeli. Tu kaut kādā pūķu un rūķu pasaulē laikam kavējies...
Ne jau deklarēšanā tā problēma, problēma tajā, ka:
a) neredzu un netop arī izskaidrots, kādu labumu sabiedrība iegūs no šīs deklarēšanas;
b) vai tās izmaksas, kas tiks iztērētas likuma realizācijas procesā, nesīs ieguvumu (kādu? cik lielu? kādā laikā?);
c) nav doršības par personas datu tiesisku un pareizu izmantošanu un garantijas (kaut nelielas), ka šie iegūtie dati tiks izlietoti tikai tiesiskam mērķim;
d) likumprojektam jebkurā gadījumā būtu jābūt konkrētam un korektam, nevis tādam, kuru akceptējot, būs nepieciešami n-desmit grozījumi, MK noteikumi, metodiskie norādījumi utt.;
e) uzsvars uz to, ka būtu jāizvērtē, cik pats likumprojekts ir KVALITATĪVS, SAPRĀTĪGS un vai šajā gadījumā visas sabiedrības intereses un ieguvums būs samērojams ar katram indivīdam uzlikto tiesību ierobežojumu (jo piespeist ieskaitīt naudu kontā utml. tomēr ir tiesību ierobežošana kaut kādā mērā) un pienākumu slogu (nemitīgi sekot līdzi kaut kādām x minimālām algām utt)