- policistam - ticēt?
- 2011.01.26, 16:43
- 25. janvārī, Ceļu policijas darbinieks, jaunākais inspektors Didzis Juksts, ekipāža ar "Volvo S80", valsts numurzīme FU9391.
"Kur tā steidzamies?" Es atbildēju: "Kāpēc steidzos, es nepārsniedzu ātrumu." CP: "Vai tad 100 km/h nav ātruma pārsniegšana!?" - "Kādi 100 km/h?!" - brīnījos es. CP: "Mēs braucām jums pakaļ, un jūsu ātrums bija 100 km/h!" - "Mans ātrums bija 50 km/h" - pārliecināti atbildēju es. Tad ceļu policists nenosarkstot teica: "Ne 50 km/h, bet 68 km/h."
[...]
"Man parādīja melnu kasti ar sarkaniem cipariem "67". Pajautāju: "Kā es varu būt pārliecināts, ka ātrums ir mans?" Uz ko CP agresīvi atbildēja: "Ko, tu neredzi, uz radara ir 67!"
(Lūk tā ir jāfiksē atgadījumi, ar vārdiem, uzvārdiem, numuriem, datumu un laiku. Lai pēc tam var tikt skaidrībā. Nevis "kautkas kautko kautkad teica, es neatceros ne kā viņus sauca, ne ar kādu auto bija, neko konkrēti nevaru pateikt, kas tie vispār tādi bija".) - 17 rakstair doma
- 26.1.11 19:26 #
-
Varbūt praksē tā ir. Likumiski administratīvajā procesā vaina ir jāpierāda iestādei. Ir kaut kāds ātrums, par kuru iestājas kriminālatbildība?
- Atbildēt
- 26.1.11 19:46 #
-
tur jau tā lieta, daļēji, ka administratīvajās lietās prasības pret pierādījumu kvalitāti ir baigi mazas. nav arī jēdziena kā atbildība par nepatiesu liecību (var melot cik uziet).
bija arī diezgan traģiski, ka tā kā bērnu atņemšana arī tiek skatīta adm.tiesu kompetencē, ka ģimenei atņem bērnus balstoties uz kautkādas tantes liecību, kas ir klaji melīga. bet tiesa nevērtē, un arī ja pierāda ka tante melo kautkādas motivācijas dēļ, tantei par to nekas nav. bet bērni cieš. - Atbildēt
- 26.1.11 20:06 #
-
Jākustina ir tā likumdošanas bāze. Nav jau tā, ka likumi paši labākie un ka tiek godprātīgi piemēroti, bet tas nav iemesls padoties. :-) Man tā liekas. Administratīvais process nav tik dārgs.
- Atbildēt