- 2010.10.28, 11:05
- "Latvijā šobrīd ieslodzījuma vietās sodu par dzimumnoziegumiem izcieš 508 personas, kas seksuāli izmantojušas gan mazus bērnus, gan [...]
"Desmit no šiem varmācīgo noziegumu veicējiem esot notiesāti ar mūsu valstī augstāko soda mēru – mūža ieslodzījumu. Kopumā Latvijā par dažāda veida noziedzīgiem nodarījumiem mūža ieslodzījumu šobrīd izciešot 56 personas."
Kopumā, tam faktam ka nāvessods ir atcelts, būtu jābūt signālam valsts policijai un tamlīdzīgiem dienestiem, ka ir nepieciešams ar iedzīvotājiem visādi profilaktiski intensīvi strādāt, lai dzimumnoziegumus novērstu pirms tie notiek.
Tas ir, ieaudzināt iedzīvotājiem izpratni, ka ja cilvēku velk uz vardarbību un pedofīliju, tad viņam jāzvana uz palīdzības līniju, jāstrādā ar psihologiem, jāārstējas.
Ja valstī ir nāvessods, tad policija var uz to norādīt, ka izvarotājiem būtu jābaidās no nāves, un tāpēc viņi neizdarīs noziegumus. Nu, tāds Teksasas policejiskuma stiliņš.
Savukārt ja nāvessods nav, ir jābūt pilnīgi citai, sociālai pieejai - lai cilvēku neizdarīt noziegumu motivētu nevis bailes no soda (bailes no cietuma ir diezgan abstraktas un neefektīvas, salīdzinot ar bailēm no nāves), bet gan vēlme iekļauties sabiedrībā un būt normālam.
Tas ir, fakts ka nāvessods ir atcelts, slikti saskan at Latvijas vispārējo kursu uz labējo (individuālisma) sabiedrības uztveri, ka cilvēks tiek atstāts "savā vaļā" tik tālu, ka izdomā divgadīgu izvarot. - 66 rakstair doma
- 28.10.10 20:54 #
-
ja tevi tas tiešām interesē, tad šī tēma ir viens no Rosalynn Carter mūža darbiem, viņai ir konkrētāka informācija
http://en.wikipedia.org/wiki/Rosalynn_Carter#Mental_health_advocacy - Atbildēt
