- 2009.03.08, 23:29
- Apmēram pirms gada es biju uzņēmis kontaktus ar tādu libertāriešu grupējumu (no tā pati pozitīvākā pieredze bija Jay Hoge satikšana un diezgan ilga diskusija, un arī sarunas ar Juri Kažu). Bet tad es uzņēmos iztulkot tādu "New Right Manifesto", un laikam slikti (pārāk ciniski) iztulkoju, tāpēc sakari ar libertāriešiem pazuda. Un labi vien ir, ka pazuda.
Es vēlāk iemetīšu to "New Right Manifesto", jo tas diezgan labi ilustrē to fiasko, kas noticis ar Republican Party ASV, un arī atklāj dažādus (dziļus) maldus, kas šodienas libertāriešiem piemīt.
Principā, šodien libertāriešu filosofija ir totāli bankrotējusi, un viena iemesla dēļ: mums nav vairs sound money - šībrīža nauda ir pavisam kautkas cits, ko 1970tajos saprata ar jēdzienu "money". Ja libertārieši sāk skaitīt no galvas "Atlas Shrugged" tekstus, nākas viņus atvēsināt - tagad ir verdzības gadsimts, un brīvība pamatojoties uz tevis paša nopelnīto nav vairs iespējama. Nauda tagad nav vērtības apliecinājums! Jo nauda tagad ir tikai parādzīme. Un tas ka tev makā ir kautkādas banknotes, ir tikai apliecinājums tam, ka tu esi kautkādai centrālajai bankai procentus parādā - ko tev pašam būs atstrādāt.
Bet libertārieši to aizmirst (jeb - neaizmirst, bet jauc prioritātes). Viņu teksti šobrīd ir irrelevant, jo pamatpostulāts ir sagrauts - un tas būtu jāsaprot. Principā, viņiem būtu jāaptur jebkura retorika, un jākoncentrējas tikai uz vienu: atcelt fiat money, atcelt FED (The Federal Reserve), izstrādāt sistēmu, kas garantēs, ka turpmāk nekāds fractional banking nebūtu iespējams1...
Otra libertāriešu kļūda ir tas, ka viņi izvēlējās privāto īpašumu kā brīvības garantiju. Ar domu, ka uz tavas privātās zemes tu drīkstēsi dzīvot kā vien tu pats gribi, un valdībai nebūs noteikt ko tu dari savās mājās.
Diemžēl, izrādījās ka ātri vien visi īpašumi nokļūst bagātnieku šķiras rokās, un iznāk, ka 90% īpašumu pieder 10% cilvēku (daļēji - arī dēļ tā, ka "nauda" vairs nav nauda).
Bet šie īpašnieki diktē savus noteikumus ļoti strikti, vēl striktāk nekā valdība (jo valdībai ir jāvadās pēc likumiem, bet privātīpašnieks var noteikt visu, kas tikai ienāk prātā - un libertārieši var tikai klusēt, jo privātīpāšums esot svēts).
1970tajos gados notika lielā šķelšanās - tie kas neticēja cilvēkiem, meklēja glābiņu pie privātīpašuma, naudas, un "small government" mantrām - libertārieši meklēja mājas republikāņu partijā.
Otra daļa par augstāko uzskatīja civil liberties, un uzskatīja, ka valdība sekos likumiem, ko tai liks priekšā - tie aizgāja uz left wing, uz demokrātu partiju, faktiski - ar sociāldemokrātu idejām.
Tagad mēs diezgan labi varam redzēt, kā tas viss ir izvērties - kā Ron Paul tiek izdzīts no GOP, kā neocon izmanto libertāriešu retoriku, bet darbos seko pavisam citiem mērķiem, ka idejas ir bijušas skaistas, bet reāli nedarbojas.
Es vēlāk satīrīšu to "manifesto", un kautkādā wiki ielikšu. Tad varēs padiskutēt plašāk.
***
1 - Atzīšu, ka fractional banking sistēma ir radījusi tiešām iespaidīgu wealth creation, un var jau būt, ka mērķis attaisno līdzekļus. Bez papīra naudas un inflācijas, nekāda IT attīstība, nekādi datori un internets2 nebūtu iedomājami. Līdz šim, papīra nauda ir bijusi attīstības dzinējs, un mēs varam būt tikai pateicīgi.
2 - Tas, protams, viss ir globalizācijas vārdā. Pasaule konverģē uz vienu world government, vienotu valodu un vienotiem likumiem. Pareizi, ka Krievija cepas, ka viņi tiek iznīcināti, pareizi ka pareizticīgie cepas un cenšas atjaunot savas baznīcas ideoloģijas ietekmi - jo oficiālā ideoloģija, globalizācijas ideoloģija, neatstās viņiem vietu3.
3 - Pagaidām, gan, globalizācijas vektors ("eiropeizācija", Latvijas gadījumā - valsts suverenitātes zaudēšana, pakļaušanās EK direktīvām) pagaidām viennozīmīgi ir tikai cilvēka brīvību palielināšanās virzienā. Ja apskata Latvijas reālo situāciju cilvēka brīvības kontekstā - prāvas Eiropas Cilvēktiesību tiesā mūsu valsts padirš tikai vienos vārtos - mūsu valsts attīstības vektors tiecas uz cilvēka apspiešanu; bet ECT lēmumi - uz cilvēka atbrīvošanu. - 17 rakstair doma
- 9.3.09 17:06 #
-
nē, nu kamēr tā preču/pakalpojumu apmaiņa pret parāda zīmēm (kas šobrīd ir naudas banknotes) strādā - tikmēr jau viss ir ļoti labi, un dancis turpinās.
un dod dievs tā turpinātos, piemēram ja kāds uzņemtos dzelžaini stabilizēt inflāciju pie 2% (un garantētu ka ekonomikas izaugsme ir tieši saistīta ar inflāciju).
bet vot notiek cita viena lieta - sabiedrības noslāņošanās, visa bagātība aiziet dažu personu, supermiljardieru rokās, un kamēr "rising tide lifts all boats", vidusmēra cilvēks varētu būt ka arī ir vairāk pārticis, viņš vienalga ir strādājis par neko. - Atbildēt
- 9.3.09 17:15 #
-
Nu nevis "varētu būt ka arī ir vairāk pārticis", bet pilnīgi noteikti ir pārticis vairāk. "Par neko" vidusmēra cilvēks strādāja sociālismā, kad viņam nebija pat ko saviem bērniem atstāt.
Jā, kapitālisma īpatnība ir kapitāla koncentrēšanās. Nu un? Kas tur ir slikts, tik ilgi, kamēr "visas laivas" tiešām paceļas? Jo paceļas taču! Realitātē noslāņošanās ir mazāka, jo daži superbagātnieki lielo ainu neietekmē. Vairāk ietekmē tas, ka pēdējo 20 gadu laikā 2 miljardi cilvēki ir izrāpušies no necilvēcīgas nabadzības. Un tas ir noticis nevis "palīdzības programmu" vai kaut kādu citu sociālistisku muļķību dēļ, bet tāpēc, ka rietumniekiem bija vēlme pirkt lētākas preces un Dienvidamerikā un Āzijā tās varēja saražot ievērojami lētāk.
Nav dzīvotspējīga mehānisma, kas kapitālu sadalītu vienmērīgi, bet vienlaikus nodrošinātu ekonomikas izaugsmi. Izaugsme ir svarīgāka par mirkļa vienlīdzību, jo nodrošina ilgstošāku un varenāku labklājības pieaugumu. Pasaules pēdējo 60 gadu vēsture to labi parāda. - Atbildēt