solstykker

Savā ziņā nožēlojami tas ir, bet kad jūs katrs paraugaties sevī, vēl jo vairāk, darāt kādas konkrētas lietas, kuru pamatā ir zināma motivācija, varbūt pat kaļat nākotnes plānus... vai tiešām visi stingri šajos brīžos apzināties, ka esat 'neticīgi'? Un kas tas ir par garīgo saturu, kas veido to, ko sauc par 'ticību'? Un dzīvojat un darāt lietas, pastāvīgi pieņemot, ka jūs virza iluzora (cilvēka cieņu aizskaroša) ticība? Baigā dubultdzīve sanāk.. :)

"Ja gribi mieru - tici, ja patiesību - meklē!" /FVN/

watt

es nemāku dzīvot - tāpēc man tik sūdīgi sanāk.

hopeless

neesmu apgalvojis, ka apzinos, ka esmu neticiigs. tieshi preteeji - skaidri apzinos, ka manii taapat kaa citos cilveekos ir shis instinkts - atkal un atkal noticeet "labajam" - un tas regulaari nomaac. nekas shajaa instinktiivajaa ticiibaa arii nav cienju aizskaroshs. tas ir vienkaarshi ieksheejs, sevi atkaartojoshs diskomforts.

FVN btw jauki vaardi.