- 2008.08.08, 16:21
- Būtībā tiešām ir jāpatur iespēja 2. līmeņa pensijas atstāt Valsts kases (vai VSAA) pārvaldīšanai.
Kāpēc? Paskaties manapensija.lv, cik naski banku oligopols ceļ savus pārvaldīšanas maksas procentiņus - klienti no VSAA savākti, tagad laiks cirpējiem:
Astra Krājfondi pensiju plāns "KLASIKA": 1.395% - maksimālie maksājumi par Ieguldījumu plāna pārvaldi
(0.75 % - maksimālā atlīdzība par Ieguldījumu plāna pārvaldi laika posmā no 2007. gada 01. novembra līdz 2008. gada 31.decembrim)
Baltikums konservatīvais ieguldījumu plāns: 1.46 % - maksimālā atlīdzība par Ieguldījumu plāna pārvaldi
(0.75 % - maksimālā atlīdzība par Ieguldījumu plāna pārvaldi laika posmā no 2007. gada 01. novembra līdz 2008. gada 31.decembrim)
GE Money pensiju plāns „Blūzs”: Maksimālā atlīdzība par Ieguldījumu plāna pārvaldi - 1.38 % gadā no Ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības
Hansa pensiju ieguldījumu plāns "Stabilitāte": 1.28% - maksimālie maksājumi par Ieguldījumu plāna pārvaldi
(0.75 % - maksimālā atlīdzība par Ieguldījumu plāna pārvaldi laika posmā no 2007. gada 01. novembra līdz 2008. gada 31.decembrim)
NORVIK IPS plāns "Daugava": 1.375 % - maksimālā atlīdzība par Ieguldījumu plāna pārvaldi
(0.75 % - maksimālā atlīdzība par Ieguldījumu plāna pārvaldi laika posmā no 2007. gada 01. novembra līdz 2008. gada 31.decembrim)
Konservatīvais ieguldījumu plāns DnB NORD 1: Maksimālā atlīdzība par Ieguldījumu plāna pārvaldi - 1.38% gadā no Ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības
(0.75 % - maksimālā atlīdzība par Ieguldījumu plāna pārvaldi laika posmā no 2007. gada 01. novembra līdz 2008. gada 31.decembrim)
PAREX UNIVERSĀLAIS pensiju plāns: 1.25 % - maksimālā atlīdzība par Ieguldījumu plāna pārvaldi
(0.75 % - maksimālā atlīdzība par Ieguldījumu plāna pārvaldi laika posmā no 2007. gada 01. novembra līdz 2008. gada 31.decembrim)
SEB Latvijas plāns: 1.15 % - maksimālā atlīdzība par Ieguldījumu plāna pārvaldi
(0.75 % - maksimālā atlīdzība par Ieguldījumu plāna pārvaldi laika posmā no 2007. gada 01. novembra līdz 2008. gada 31.decembrim)
Hipo Fondi iegulījumu plāns "JŪRMALA": 1.38% - maksimālie maksājumi par Ieguldījumu plāna pārvaldi
(0.75 % - maksimālā atlīdzība par Ieguldījumu plāna pārvaldi laika posmā no 2007. gada 01. novembra līdz 2008. gada 31.decembrim) - 11 rakstair doma
- ;)
- 8.8.08 16:46 #
-
es arī gribētu atstāt naudu valsts pārvaldījumā, vai, ja valsts negrib paturēt visu iemaksāto naudu, lai tos % izmaksā man un es notērēšu pēc saviem ieskatiem, nevis to naudu notrallina kkāda banka...
- Atbildēt
- Re: ;)
- 8.8.08 16:48 #
-
... jo tieši tas šobrīd notiek. banka var sēdēt un šķiest naudu pa labi un pa kreisi visādos CDO mēslos, un vēl pa virsu tam paņemt savu "komisiju" par "darbu".
- Atbildēt
- 8.8.08 17:22 #
-
Kamōōōn! Ko tad Tu gribēji salīdzinādams konservatīvos plānus? Turklāt krīzes laikos! Paskati aktīvos plānus līdz pagājušā gada oktobrim. Īrijā šāda 3 līmeņu pensijas sistēma ir jau gadiem un neviens nesatraukājas, jo ekonomikai ir viļņveida struktūra- katrus 10 gadus atkārtojas kritums, kas ilgst ~2 gadus. Valtīs ar ilgāku kapitālisma pieredzi par šādiem sīkumiem neviens necepas. Bet izmanīgākie pat priecājas, jo pēc katra krituma pacēlums ir iespaidīgāks. Piemēram, nekustamo īpašumu cenas pēc katra krituma atjaunojas ar uzviju. Nākamā gada sākumā būs zemākās NĪ cenas. Tad tie ir jāpērk un pēc 6- 7 gadiem jāpārdod. Pieredze rāda, ka šādos darījumos varka sanāk līdz pat 300%. Zinu cilvēku, kas iepriekšējās krīzes laikā Francijā nopirka muižiņu par 400 KEUR. Tad lūk, pirms gada viņam to piedāvājās atpirkt par 2,5 MEUR. Tas pats tagad notiek Štatos, kur pat britu studenti iepērk pa lēto mājeles, kuras paši amīši pa bargu piķi no viņiem pirks pēc 3 gadiem. Un tas pats būs Latvijā.
NĪ tirgus līdzi pavilks arī visu pārējo ekonomiku, jo ekonomikas pamatšūna ir mājsaimniecība. Jo labāk dzīvo katra mājsaimniecība, jo labāk visai ekonomikai kopumā. Un mājsaimniecība parasti tiecas pēc sava NĪ un kādam tas NĪ būs arī jāpiedāvā, ja reiz ir pieprasījums.
Baigi gari sanāca. Bet nav jēga čakarēt normālu sistēmu īslaicīgu mēslu dēļ. Valsts nekad nav bijusi un nebūs labs uzņēmējs, kas mācētu pelnīt. - Atbildēt
- 8.8.08 17:29 #
-
tas ko es ieliku, ir pārvaldīšanas maksa - procents, ko banka iebāž sev kabatā neatkarīgi no tā vai pensijas daļa pa to laiku ir pieaugusi vai nav pieaugusi.
- Atbildēt
- 8.8.08 18:02 #
-
Nevis iebāž kabatā, bet paņem komisiju. Bankai tā fondu pārvaldīšana arī, starp citu, var aiziet mīnusos. Pat ar visu komisiju. Ienesīga tā kļūst tikai labos apstākļos, jo:
a) ir jāmaksā algas tiem, kas ar šiem fondiem strādā Latvijā,
b) tam līdzi nāk administratīvās izmaksas,
c) ir jāmaksā komisijas biržās, brokeriem un lielajiem fondiem.
Vienīgais labums, ka šīs iemaksas uzlabo cash flow, bet tā- tas ir baigais ilgtermiņa projekts, kas neatmaksājas ne vienā, ne divos, ne trīs gados. - Atbildēt
- 8.8.08 22:30 #
-
Pilnīgi neticami! Nabaga privātbankas, kas var iebraukt briesmīgajos mīnusos... Tas tāpat kā Statoils, kam degvielas tirgošana nes vienus vienīgus zaudējumus. Un, jā, nedrīkst jau arī aizmirst ārējo siedienu, kā rezultātā bankas ir pieņēmušas lēmumu iesaistīties šī pakalpojuma sniegšanā... [/sarcasm]
- Atbildēt