- 2007.09.10, 20:48
- Pirmkārt, jau, tas nav "Šrēdingera lolkaķis". Šrēdingera kaķis ilustrē kvantu superpozīcijas principu nevis ar to, vai viņš ir kastē, vai nav kastē, bet ar to, ka nav zināms vai kaķis ir dzīvs, vai ir miris dotajā brīdī (pirms kontrolnovērojuma veikšanas).
Klasiskajā variantā Šrēdingera kaķis tiek noindēts ar cianīda gāzi (daži "fiziķi" runā par ciānkāliju, bet man domāt ka tāds būtu jāievada organismā, pirms tas ir nāvējošs - tad jau kaķim būtu jāiedur kautkāda adata). Einšteina interpretācijā - kaķis ar sprāgstvielu palīdzību tiek reducēts sārtā putriņā.
Nezinu no kurienes aug kājas aizdomīgajam variantam, kā pēc Šrēdingera kaķis tiek jaukts ar elementārdaļiņas atrašanās vietas "varbūtības amplitūdu". OK, nenoteiktību parāda tā paša Šrēdingera vienādojumi, no kuriem izriet, ka daļiņas atrašanās vieta nav īsti zināma - varbūt tā ir kastē, un varbūt ir ārpus.
["Šrēdingera vienādojuma atrisinājums - funkcija "psī" - neuzrāda elektrona atrašanās vietu, bet tikai varbūtību tam atrasties tajā vai citā vietā"]
Varbūt tas sajukums dēļ Hainlaina romāna kur kašālis, kas, patiešām, staigāja caur sienām tiek (varbūt) nosaukts par Šrēdingera kaķi? - 14 rakstair doma
- 11.9.07 08:08 #
-
manuprāt, tas kaķu pasākums bija, lai paskaidrotu faktu, ka kvantu algebrā notikuma novērošana var iespaidot notikuma gaitu, tb, kamēr tu neesi paskatījies vai paklausījies, kas tur notiek, tikmēr ir divas paralēlās pasaules, tikko paskatījies - viss, čau.
Balstoties uz šīs analoģijas, ir vieglāk saprast, ka kvantu automāti, kuros ir iespēja fiksēt starpstāvokļus, ir mazāk spējīgi nekā tie, kuriem ļauj nostrādāt līdz galam un tikai tad skatās uz rezultātiem.
Precīzāk diemžēl nemāku apskaidrot, jo pats vienmēr ar šausmām klausos, kad runā "kvantisti". - Atbildēt
