- 2007.06.15, 11:31
- Dievs, dod man dvēseles mieru un prātu samierināties ar to, ko izmainīt nav manos spēkos. Un vienaldzību, lai es neiedomātos, ka ir kautkas, ko varu izmainīt.
Vispār, bērniņi, sūdos jūs esiet. Ja skatīties pēc ārzemju pieredzes (ASV), jums tiešām, pirkstu piedurt nedrīkstēs.
Būs atļauts par sodu piemērot:
a) mājas arestu: nelaist pēc skolas ārā pie draugiem, utt.
b) sazāļošanu: parakstīt visādas zāles, kas bērnu padara letarģisku vai vienaldzīgu, lai nedara blēņas un lai nedepresējas.
c) atdot aprūpē valstij. lai dzīvo bērnu namā, vai internātskolā. (un vispār, ja vecāks nedrīkst, tad valsts pārstāvis - policists - var sist kaut vai ar steku, pirms tam roku dzelžos saslēdzot. jo vara ir valstij.)
d) izvarošanu. (Kā ir minēts, par bērna izvarošanu vecākam piespriež nosacītu sodu, bet par pēršanu - cietumsodu. Tātad tiesas atbalsta bērna sodīšanu izvarojot, bet ne uzšaujot.)
Labprāt iepazītos ar tiesas materiāliem. Ja ir kaut drusku taisnības uz pasaules, tiem būtu jābūt publiski pieejamiem. Principā, tiem būtu jābūt pieejamiem internetā, un rakstam būtu jāsatur atsauces uz tiesas lēmumu (vismaz tā arhīva numurs, lai interesenti paši var datu bāzē atrast tiesas sprieduma materiālus).
Bet problēma ir tur, ka ja es zinu, ka gribētu iepazīties ar tiesvedības materiāliem pret "Ēriks un Iveta Čakstiņi", es vienalga nezinu, kurp iet, un kam prasīt. Un ar ko vispār sākt. - 17 rakstair doma
- 15.6.07 13:47 #
-
imo šeit ir kārtējais gadījums, kad žurnālisti nepareizus virsrakstus liek.
moš tā "pēršana" izpaudās kā regulāra klapēšana - tā, ka bērns nonāk slimnīcā.
tas taču būtu absurdi, ja par iepēršanu liek cietumā! un kā policija vispār par kaut ko tādu, kas ir ģimenes iekšējā darīšana, uzzināja.
bet lai iepazītos ar lietu, jāiet uz tiesu. jo jebkurš var iepazīties ar lietām, ja vien tas neaizskar lietā esošo intereses un tiesības. - Atbildēt
