- 2007.06.03, 19:09
- Ko darīt ar draugiem, no kuriem ir vairāk problēmu, nekā labuma? Alkoholiķi, skandālisti, bohēmisti, un ar atšķirīgu vērtību sistēmu?
Pieaugam mēs, pieaug mūsu prasības pret attiecībām. Mēs maināmies, un dažādos virzienos. Dažāda izglītība. Vieni apprecas, citi izšķiras. Vieniem labs darbs, otriem sūdīgs. Un ko īsti tad nozīmē "draugs" un "draudzība", vai "īsts draugs" un "īsta vīriešu draudzība"?
Mums kopš komunistu propagandas laikiem ir zināma bagāža ar klišejām - ko dara īsti draugi, un kā viņi viens otru nenodod. Un kā zaldāti, otru glābj, paši savu dzīvību ziedojot! Bet paskatīsimies objektīvi - tas viss ir taču tāda zēnu būšana, maziem puikām piemērota.
Atceros arī kā smīkņāju, par amerikāņu draudzēšanās tradīcijām dzirdot - tur viņiem ir viens draugs ar ko iedzert alu, cits draugs, ar ko uzspēlēt skvošu, vēl cits, ar ko parunāt par dzīvi, un vēl cits, ar ko ar riteņiem izbraukt (piemēram). Un lai tas vīriņš, ar ko viņš skvošu spēlē, nemaz neiedomājas savas problēmas sākt klāstīt! Trenkā bumbiņu un keep smiling. Bet tam pretī krievu tradīcijas - "pēdējo kreklu atdos"...
Jā, kad dzīvē nekas cits nav kā tikai dauzīšanās, nav iesaistīta nauda, nav sievietes, nav jāstrādā un nav jāplāno nākotne, tad var ienākt prātā doma - "tu esi mans labākai draugs uz visu mūžu". Bet tas mūžs pienāk necerēti ātri. Un lūk, tev pretī stāv pieaudzis cilvēks, bet ar maza bērna attieksmi.
Un tu taču nedomā, ka kautkādas draudzības vārdā tu kādam dosi naudu, vilksi viņu ārā no purva, un vispār tērēsi savu laiku, priekš kam? Kam tas viss, beigu beigās?
Lai tev kāds pateiktu "paldies"? Priekš kam tas "paldies"? Un cik tev tas viss izmaksās (nauda, laiks, nervi un sviedri). Prātā iezogas doma, varbūt to laiku tu varētu pavadīt lietderīgāk?
Paņemsim vēlreiz, par cilvēku attiecībām, klasificēsim tās.
1) Svešinieks. Nekādas empātijas, ja viņš nomirst, tev pohuj.
2) Rads. Varbūt galīgs lohs, nedaudz empātijas, bet defaultā riebj.
3) Paziņa. Zini kā sauc (varbūt), atceries kā izskatās, neesi runājis.
4) Labs paziņa. Tusējat kopā, jums sakrīt uzskati utt., patīk. Bet neesat satuvinājušies.
5) Draugs. Patīk pavadīt kopā laiku, nu un ko tur vēl draugi dara. Viens otram palīdzat.
6) Dzīvesbiedrs. Dzīvojat kopā, un nav besis. (Sekss šai listē neparādās, jo reāli, lai papistos, nav pat vārds jāzin, tikai kur spraust.)
Bet kāda ir jēga draudzībai, ja zināms, ka tā nav ilgtspējīga, ja var prognozēt, ka pēc pieciem, 10, 15 gadiem tas cilvēks vairs nebūs ar tevi (nebūs tev interesants)?
Lūk, Kargins saka - draudzība var pastāvēt tikai starp cilvēkiem, kas atrodas līdzīgā sociālā stāvoklī (izglītība, nauda, slava, vara), un ko pie tam saista ekonomiskas intereses.
Esmu lasījis viedokļus, ka stabila draudzība starp pieaugušiem vīriem var pastāvēt, ja viens kautkādā veidā tiek apbrīnots no otra puses (arhetips - Šerloks Holmss un dr. Vatsons). - 13 rakstair doma
- 3.6.07 23:26 #
-
skatījums uz draudzību mainās ar gadiem (ar gadu desmitiem). kad esi jauns, šķiet gandrīz neiespējami, ka varētu ar kādu nodraudzēties ilgāk par pāris gadiem, jo gan intereses, gan vērtības, gan arī ekonomiskās un ģimenes situācijas svārstās un mainās. vēlāk tas viss stabilizējas un ilglaicīga draudzība iegūst citu jēgu. draugs - tas ir cilvēks, kurš burtiskā nozīmē sevī nes daļu no tavas dzīves (no tavas pagātnes, jo ilgi ir bijis ar tevi kopā); loģiski, ka šo daļu no sevis (lai kādas reizēm būtu dusmas un vilšanās) tu vilksi ārā no jebkura purva. bet tādās purva situācijas tu pat nespried loģiski - tas notiek dabiski, pats no sevis.
- Atbildēt
