- 2006.09.29, 12:27
- Ir man viens apsvērums prātā par tiem cīnītājiem pret homoseksuālismu. Zināms, ka lielu viņu cīņas daļu sastāda cīņa pret "homoseksuālisma propagandu" un cīņa pret visādu "izvirtību".
Lieta tāda, aptaujājot dažus savus brīvāk domājošus paziņas un draugus (arī savu tēvu, to skaitā), iezīmējās tāda bilde, ka viņi ir strikti heteroseksuāļi, un nekāda propaganda šos (mani ieskaitot) no ceļa novirzīt nevar. Runājot par izvirtību, šķiet neviens neizteica striktu nostāju pret anālo seksu ar sievieti.
Tad lūk, es secinu, ka cilvēki, kas varētu ietekmēties no homoseksuālisma propagandas, ir latentie homoseksuāļi, kas:
a) baidās ka viņu daba nāks gaismā;
b) jūtas ļoti apkaunoti;
c) izjūt naidu pret sevi, un projicē to uz redzamākiem geju pārstāvjiem.
Velkot loģikas ķēdīti tālāk, varētu nodomāt ka V. Birze un K. Kaupe paši ir būtībā latenti homoseksuālisti. Apskatot K. Kaupes bildi, es secinu, ka tiešām, zināms sievišķīgs izskats viņam piemīt. Diemžēl ar šiem biedriem es pats neesmu sastapies dzīvē (arī tāpēc ka man ir diezgan noslēgts dzīvesveids), un īstenībā spriest nevaru. Es tikai izsaku hipotēzi, kāpēc tieši viņi jūtas apdraudēti.
Pret-propagandas lauciņā var minēt tādu pieņēmumu, ka bērna psihei formējoties un iestājoties seksuālo meklējumu laikam, patiešām var rasties interese par homoseksuāliem kontaktiem, un svaru kausi nosvērties par labu drauga dirsā pišanai, nevis draudzenes. Skatoties Wikipediā, neredzēju zinātnieku konkrētu viedokli par to, vai homoseksuālisms ir iedzimts, vai dzīves laikā iegūts. Šī lieta nav pētīta, un rezultāti nav skaidri. Īsāk sakot, ir zināms, ka homīši eksistē, bet iemesls, kāpēc, nav skaidrs. (Bija minēta, starp citu, tāda korelācija, ka statistiski nozīmīgai geju populācijas daļai, ir bijis ļoti bargs, stingrs tēvs.) - 64 rakstair doma
- 29.9.06 15:26 #
-
paklau, varbūt zini, vai ir dati par to kas notiek ar mazgadīgo koloniju ieslodzītajiem, vai viņi pievēršas homoseksuālismam dzīvē (pēc soda izciešanas) vai arī kļūst par spēcīgiem pederastijas nosodītājiem?
- Atbildēt
- 29.9.06 16:19 #
-
Precīzu datu nav, bet ir nepkopotas ziņas. Tā sacīt, ieslodzījuma un militārā dienesta vietu medicīniskā personāla baumu līmenī. Uz mazgadīgajiem tas attiecās ar samērā nelielu pārsvaru pār pieaugušo ieslodzījuma vietām un armiju, it īpaši floti.
Noslēgtās tikai viena dzimuma kopienās ja vien ar sistemātisku ķīmijterapijas politikas piekopšanu dzimumdziņa netiek apslāpēta jau psiholoģiskā un fizioloģiskā līmenī, tad agri vai vēlu tā izlaužas uz āru. Fiziski stiprākie indivīdi vardarbīgā veidā vājākos pataisa par savām "sievietēm" vīriešu kopenās un fiziski stiprākās sievietes savukārt kļust par aktīvajām lezbām. Tālāk par sieviešu homoseksuālismu un tā turpināšanās procesiem pēc izkļošanas no noslēgtās kopienas informācijas man nav bet ar vīriešiem ir apmēram tā. Tie kas ir bijuši pasīvie vai nu meklē vēl pasīvākus un vājākus (parasti mazgadīgus bērnus) lai savukārts tiem "atriebtos" par to kas ir pašiem bijis jāpacieš vai arī lai pēc šīs psiholoģiskās traumas lai vienkārši nesajuktu prātā vai neiz darītu pašnāvību paši sev "iestāsta" ka viņiem tas patīk un turpina uzturēt pasīvā homoseksuālista imidžu (Streipa gadījums pēc dienesta ASV flotē). Savukārt aktīvie par turpina piekopt homoseksuālos dzimums pārsvarā tikai tad ja neizdodas apmierināt dzmumtieksmi ar jaunu, nedzemdējušu un bez lielas sex pieredzes sievieti vai arī sievietes anālaja atverē, jo tīri fizioloģiski sievietei, ja vien viņa pati sistemātiski nenodarbojas ar maksts ārējās atveres muskulatūras treniņu, pēc dzemdībām (it sevišķi, ja tās ir bijušas garas, vai arī otrās, trešās) šo muskuļu kontrakcijas dzimumakta laikā kļūst daudz vājākas līdz ar to vairs nespēj sniegt to kairinājumu kādu pie dzimumlocekļa pamatnes veido salīdzinoši daudz spēcīgākie anālās atveres slēdzējmuskuļi, kas ir salīdzināms tikai ar rūpīgi trenētas maksts muskulatūru vai arī ar jaunas, nedeflorētas sievietes muskuļu sasprindzinājumu deflorācijas sāpju laikā, pie kāda subjekts jau ir pieradis. - Atbildēt