- 2006.03.28, 14:08
- Lietojot subversion ar rails, faili tmp un log direktorijās nav jāliek zem versiju kontroles:
w@devl:~/railg$ svn add -non-recursive log tmp
A log
A tmp
w@devl:~/railg$ svn propset svn:ignore "*" tmp log
property 'svn:ignore' set on 'tmp'
property 'svn:ignore' set on 'log'
w@devl:~/railg$
Ar Rails 1.1 ir tāda šaize, ka viņi ir apķērušies, ka Ruby 1.8.3 ir bugains, un pieprasa vai nu 1.8.2 vai 1.8.4. Un ar Ubuntu (Breezy) nāk principā Ruby 1.8.2, bet uzpatčots ar visiem 1.8.3 gļukiem, tā ka versija ir 1.8.3. Sekojoši, Rails neierullē.
Lai piedabūtu to strādāt nekompilējot pašam (man ne reizi neizdevās uzkompilēt amd64 target, sprāga nost ar visādiem violation), piegrūdīsim mazliet Dapper flavour, kur jau ir Ruby 1.8.4 iebāzts.
Pie /etc/apt/sources.list iegrūžam rindiņu:
deb ftp://ftp.latnet.lv/mirrors/ubuntu dapper main restricted universe multiverse
Nu jā, un ar šito rindiņu iekš sources.list jābūt baigi uzmanīgam ar upgreidiem, ka nepajūk visa sistēma.
Tātad, instalējam jaunāku Ruby:
root@devl:/root# apt-get update
root@devl:/root# apt-get install ruby1.8 ruby1.8-dev ri1.8 rdoc1.8 irb1.8 ruby1.8-elisp ruby1.8-examples libdbm-ruby1.8 libgdbm-ruby1.8 libtcltk-ruby1.8 libopenssl-ruby1.8 libreadline-ruby1.8
root@devl:/root# ruby -v
ruby 1.8.4 (2005-12-24) [x86_64-linux]
Aptitude nelietojot, jo tas paraus līdzi blāķi ar citu staffu, jo viņš ir baigi gudrs par dependencies. Pusi no Dapper Drake paraus. Vispār, tagad apt-get upgrade un aptitude upgrade nelaist :)), pasarg dies no dist-upgrade! - 21 rakstair doma
- 28.3.06 15:05 #
-
Ja "nozogu", tad esmu gatavs par to atbildēt. Un kā ar tevi, lieto tikai open-source? Klausies tikai licenzētos CD un skaties licenzētos DVD?
- Atbildēt
- 28.3.06 15:16 #
-
tu neatbildēju uz jautājumu. Ja esi gatavs tad atbildi.
Ja zodz un lepojies ar to, tad man nav par ko runāt. - Atbildēt
- 28.3.06 15:27 #
-
Zogu. Manu vainu gan mazliet mīkstina tas, ka daudz no softa tiešām izmantoju tikai iepazīšanās nolūkiem, kā arī tas, ka mūziku, tādu kādu vēlos, bieži Latvijā nopirkt nav iespējams. Un arī ar mūziku un filmām vēlos vispirms iepazīties. Esmu nopircis mīļākās filmas grāmatu un suvenīrus, kā arī man ir mīļākās grupas diski licenzēti.
Atbildēju. Tagad atbildi tu. - Atbildēt
- 28.3.06 15:41 #
-
Nav man visa produkcija licencēta, taču es neskrienu pa pasauli ar putām uz lūpām brēcot: "Open souce sucks, Closed source rules", jo tie lielākie bļāvēji risinājumus ir par 0 Ls nopirkuši. Ja vajadzētu maksāt simtus Ls, tad neviens nebļautu.
- Atbildēt
- 28.3.06 15:50 #
-
Nezinu par "lielākajiem bļāvējiem", bet man augstāk nebija !!!!1111 vai kas tamlīdzīgs rakstīts. Uzskatu, ka profesionālām lietām, developmentam utt. labāk un efektīvāk izmantot stabilus produktus, un stabili visbiežāk ir komerciāli. Tas, vai lieto licenzētus vai nē, ir katra paša (vai viņa darbavietas) darīšana un atbildība.
- Atbildēt
- 28.3.06 15:53 #
-
nelicencētas programmatūras lietošana personīgiem mērķiem un komerciālām vajadzībām ir divi dažādi krimināllikuma panti.
- Atbildēt
- 28.3.06 16:07 #
-
Tieši tā un parasti par komerciālu izmantošanu ir atbildīga darbavieta. Tā kā problēmas nav.
Man savukārt sanāk saskarties ar absolūtiem datoru iesācējiem, kuriem kāds datoru gurķis uzinstalējis Linux un OpenOffice un skraida katru otro dienu, kaut ko pārinstalēdams, kompilēdams utt., par to, protams, iekasējot naudu par "apkalpošanu". Lietotājs savukārt bojā dzīvi citiem, sūtot čž saformatētus DOC failus, izmantojot kaut kādas kreisās web-bāzētas grāmatvedības programmas, skrienot pie digitālās kameras pārdevējiem ar bļāvieniem, ka "nevar iekačāt bildes" utt. Tas viss ar ilūziju, ka tas ir "lētāk", "drošāk". Nu, tas atkarībā par cik cilvēks novērtē savas nervu šūnas.
Nu, tā ir situācija uz doto brīdi. Varbūt kas mainītos, ja būtu kāds kvalitātes standarts open-source aplikācijām, atbalsts valstiskā līmenī utt. Teoretizēt jau var daudz, bet pagaidām, ja strādā ar gala lietotāju, labāk pataupīt savus un viņa nervus un izmantot komerciālos, lai gan closed-source produktus. - Atbildēt