watt

gribu piezīmēt ka spīčš pret ko es nostājos ir cibiņu identitātes atklāšana, publicējot viņu foto.

hopeless

mhm. un tas ir labi, ka nostaajies. arii nepaarzinot kontekstu un nezinot, kas tieshi tur bija, kaa tas izskatiijaas un kas ko ar to meegjinaaja pateikt, neapshaubu tavas riiciibas adekvaatumu konkreetajaa situaacijaa – ja jau taa izdariiji, tad gan jau tieshaam vajadzeeja. still... peec buutiibas tachu taa tik un taa ir un paliek elementaara modereeshana/cenzeeshana/galu galaa citu veidokli paarstaavoshu cilveeku izpausmes apspieshana (pohuj, ka tavaa privaatajaa saitaa). vai tad ne? varbuut for the good of humanity, bet tomeer cenzuura. attieciigi, imho, shis ir interesants piemeers un gadiijums, kad var piepisties un gudri padirst par jeedzienu definiicijaam, robezhaam un koncepcijaam. :)

watt

varbūt dažreiz ir labāk ciest cenzūru, nekā atbildēt par saviem vārdiem pēc būtības? ;)

hopeless

mhm.

Bet watt saciija: Teevs, es suspendoju vinju journalu, jo tie nezina, ko dara.

;)

watt

par cenzūru nenoliedzu, jo zem vārda brīvības ir jāiekļauj viss, neskatoties uz to kas runā (vienalga vai tu cieni cilvēku vai nē), ko viņš saka (vienalga atbalsti viedokli vai nē), un iemeslu kāpēc (vienalga vai grib pasmieties, izmanto, vai arī tomēr idejas vārdā)

kamēr mums ir spēkā aci-pret-aci principi, jautājums nav viegls

hopeless

exactly my point! jautaajums nav viegls – tieshi par to jau arii bija mans saakotneejais komentaars. akcents uz teorija/ideja vs prakse/ikdienas realitaate. ir skaidri redzams, ka burtiska sekoshana FoS idejai shodienas apstaakljos ir ne tikai savas galvas nolikshana uz giljotiinas, bet arii ik pa briidim "wrong" peec buutiibas. aciimredzot naakas secinaat, ka probleema, ir FoS teorijaa/definiicijaa kaa taadaa – tiek akcepteetas visas izpausmes kaa pashas par sevi tiesiigas pastaaveet, bet netiek apskatiits konteksts, kaa rezultaataa ideologjija kljuust nepielietojama reaalajos apstaakljos, pa cik ir buuveeta ideaaliem apstaakljiem. shkjiet, tas ir laikam jebkuras defineetas ideologjijas/sisteemas vaajais punkts – nespeeja iekljaut apreekjinos un adekvaati proceseet kaut kaadu aareejo info, kas ir aarpus taas likumiem. tas arii jebkuru uz logjiskiem principiem baazeetu maaciibu izniicina – atdurshanaas pret teorijas robezhaam. it kaa sapraatiigs risinaajums shkjiet shaados marginaalos gadiijumos paljauties uz iracionaalo un tiiri intuitiivi, cilveeciski un bez definiicijaam sajust, kas tad kopeejaa kontekstaa ir "labais" un kas – "sliktais". bet tai pat laikaa, intuiicija ir tomeer pakaartota katra konkreetaa subjekta pasaules uztverei, veertiibu skalai utt, kas atkal aizdomiigi pietuvina visu ideju pilniigam subjektiivismam un galu galaa agri vai veelu aizved atpakalj pie pieejas "kas man nepatiik, tas ir slikts"... vot tev arii balansa mekleejumi muuzha garumaa, heh.