25. Septembris 2016

• 2016.09.25, 09:56
• I must agree - Java's decision to not support custom operators, and force folks to use method names for whatever obscure operations they want to implement (and side stepping the whole dumb issue about operator precedence, binding rules and order of evaluation) was genius. (Annoyed as I am how useless is "==" operator that does pointer comparison on 2 objects, forcing you to call "Objects.equals( obj1, obj2 )" is very readable, and also makes you recognize the fact that deep-comparison will be performed on 2 objects to establish their equivalence.)
  
  And on other hand, by example of Scala we easily can see how the operators support will get abused, devolving the language into yet-another write-only Perl clone by unscrupulous practitioners. Complete with _ underscore magic, folks manage to reduce their code into unreadable line-noise garbage, all while mumbling about "conciseness" and maybe "expressivity" of their code.
  Take just the standard operators - ::, #::, ++, :+, +: - it's remarkable how they make code difficult to read for a novice, because their semantics are completely disconnected from appearance.
  
  Allowing language users to define new operators using entirely symbolic characters is a mistake. Language users now are attempting to use some unicode arrow characters to make their code look like mathematic notation. (Speaking of maths, I really dislike all the greek letters and single-char identifiers with subscripts and prime ', markers and what else. Yeah mathematicians will say once all notation is internalized, then some maths will simply "look right" or "look wrong" at glance, and individual is able to "see" a solution without having to consciously derive it. Well screw that, programming does not work like this. You should be able to read a program like piece of literature.)
  
  The unreadability of Scala stack-traces is another downfall. Because the language encourages the creating anonymous functions (closures, whatever), then chaining the methods together with lazy evaluation, when finally the method blows up you have no way to trace it back to original line of source that introduced the issue.
  It's laughable how ScalaUnit is unable to navigate back to original "assert" line in code which triggered the test failure.
  Tags: scala
  
  
• 0 rakstair doma

• 2016.09.25, 12:12
• Biju treniņus pametis uz atvasaras rudens "karsto laiku". Izrādās - vesels mēnesis žviks un apkārt. Pēdīgi patrenējos 21.08, un tagad jau 23.09 lēnām sāku atkal kustēties.
  
  Man pavīdēja doma, ka kādam cilvēkam ka iesākot treniņus absolūti no nulles, svaru kāpināt pirmajās 3 nedēļās vajadzētu pavisam, pavisam minimāli. Piemēram, pa vienam kg uz katru treniņu. Pat ka cilvēks it kā celt varētu ātrāk un vairāk, pozitīvāka lieta ir ka viņš visas 3 nedēļas uz treniņiem staigā, treniņš ir īss, ap 20 minūtēm, bez svīšanas un sāpēm, un nav īpaši jāgatavojas. Pēc 3 nedēļām ir izveidots ieradums, ir bijuši kopā 9 treniņi, un tad var sākt Starting Strength (SS) progresiju tā nopietnā veidā, jo risks ka cilvēks pametīs nodarbības dēļ tā ka pārāk ātri pārāk smagi sāk iet, ir minimizēts. Galvenais ir izveidot ieradumu.
  
  Ja sāk absolūti no nulles, ja ir virs 30 gadi vecs, pirmajā nedēļā es teiktu vajag visas 3 nodarbības ar pliku stieni veikt. Vēl vairāk - "nulltā nodarbība", iepazīties ar 5 pamata kustībām kuras veic ar olimpisko stieni, vnk veikt ar slotas kātu. Jo ja cilvēks neko nav kustējies, pat uztaisot 25 pietupienus (4x8 piemēram), otrā dienā kājas stīvas (DOMS). Tuvojoties 40 gadiem, uztaisot 3x5 pietupienus pēc absolūtas mēneša bezdarbības, jau kāju muskuļi sāk streikot un murmina ka saraus krampī.
  
  Tātad, pirmajā nedēļā, tikai kustības ar pliku stienu. Pirmajā reizē tikai 3 piegājieni pa 5 atkārtojumiem, otrajā varbūt 5x5, trešajā kaut vai AMRAP (as many reps as possible) pēdējā piegājenā. Pa 3 nodarbībām iemācās pareizu formu, un ieelpu/izelpu varbūt. Tad sāk likt virsū svaru.
  
  Ceturtajā nedēļā jau var sākt standarta progresiju. Pietupieniem - pa 2.5 kg katrā reizē klāt (1.25kg+1.25kg mazās platītes), Bench on OHP - pa 2.5kg starp tiem rotē (vienā reizē bench, otrā reizē OHP), bet tur bez mikro-svariem drīz vien neko neiesākt. Tad turpina kāpināt pa 250g+250g mazās ripiņa katrā reizē. Trešais vingrinājums - deadlift, tur pa 5kg var droši kabināt virsū katrā reizē. (Nu, līdz 90-100kg svaram diezgan droši.)
  
  Iekš SS rotē deadlift vienā reizē ar power clean otrā, un Strong Lifts (SL) rotē deadlift vienā reizē ar row (Pendlay row) otrā.
  
  ***
  
  Galvenais ir izvairīties no impulse mēģināt uz stieņa uzlikt vairāk svaru. Bet mantrai īstenībā ir jābūt - palēnītēm, parīt vienalga atkal nodarbību, vēl visu paspēsim.
  
  Otrais galvenais ir pašā-pašā pirmajā nodarbībā veikt ļoti minimāli. Tik-tikko pacilāt, un gatavs. Ne vairāk par 15 atkārtojumiem. Otrā dienā ķermenis vienalga smelgs (DOMS - Delayed Onset Muscle Soreness). Tas, nākamajā nodarbībā (tas ir - izlaižot vienu dienu) var jau atkal normāli celt.
  
  Es nekad nesapratīšu kas tie par treneriem tādi, kas pieļauj pirmajā reizē tā samocīt sevi, ka cilvēks vairs otrā dienā paiet nevar. Jā - ar pietupieniem vispār ja uzliek svaru par ātru, var tā pastrādāt, ka kājas jau tur pat ģērbtuvē atņemas, un cilvēks vai nu a) nevar nokāpt pa kāpnēm no kluba lejā, vai b) nevar mājās uzkāpt pa kāpnēm. (Pie tam, uzkāpt ir vieglāk, jo var vienkārši uzrāpot, jeb pa margām uzvilkties augšā.)
  
  Līdzīgi kā ir dzirdēti tie stāsti, ka cilvēku pieņem darbā, nu tur noliktavā kastes kraut, vai mucas cilāt, un tādu šoka terapiju uztaisa, ka šis otrā dienā protams darbā vairs neierodas. Lai gan, ja ir kaut mazākā izpratne par fizioloģiju, pirmajā darba dienā iedotu trīs (četras) kastes pacelt (ar iesildīšanos un parasto kustību iemācīšanu), otrā diena atslodzei, trešajā dienā 6-10 kastes pacelt, ceturtā diena atslodzei, un tad piektajā dienā jau var normāli strādāt, muskuļi sapratuši kas ir par lietu un sākuši pielāgošanās režīmā strādāt.
  
  Muskuļi adaptējas slodzei. Muskuļi lieliski atsaucas uz progresīvu slodzes kāpināšanu, adaptējas izaugot (vajag tikai daudz proteīnu uzturā). Kāpēc tad tādi darba devēji spītīgi mēģina pirmajā dienā "šoka terapiju" taisīt, it kā absolūti neko nezinātu? Ha, ja citādi nevar, tad vajag pirms pirmās darba dienas veikt 2 sagatavošanās nodarbības, kā es teicu, pirmajā reizē 2-3 vienības, otrajā 6-10 vienības, un trešajā reizē var ierasties kā uz pirmo darba dienu ar normālu slodzi...
  Tags: stronk
  
  
• 0 rakstair doma

• 2016.09.25, 13:11
• ARQ man patika, lai gan kaut kā ļoti jūt* ka ir mazbudžetnieks. Tāda versija par time-loop, ja atceramies par Edge of Tomorrow. Kas man patīk ir veids kā parāda, kāpēc "filmās" notikumi notiek tā kā tie notiek - pirmajā iterācijā "The End" ir jau 2. minūtē (jo čalis vispirms pamanās neveiksmīgi krītot nolauzt kaklu). Un tā tālāk.
  
  Bet Edge of Tomorrow ir grāvējs, tāpēc ka atļaujas izplest spārnus un lidot, bet ARQ ir mazbudžetnieks, un slapstās pa tumšiem pagrabiem.
  
  __________________________
  * Piemēram, Primer to maz-budžeta faktu nejuta, lai gan ARQ budžets ir ap 2m, bet Primer budžets bija 7k (!). Nauda, īsāk sakot, iztērēta, bet uz ekrāna nav ko parādīt. Mazbudžetnieki vispār ir raksturīgi ar visai neharizmātiskiem aktieriem - pat ja sižets neplīst pa visām vīlēm, tad aktieri tēlo kā uz skatuves... Piemēram, "Paradox" sižets un samezglojums teorētiski ir interesants, bet aktieru spēle nebaudāma; vai arī "Synchronicity", kur pielaizītā frizūra uz plakāta vien atsit jebkādu vēlmi spiest play.
  Tags: net
  
  
• 5 rakstair doma