there is beauty in the darkest of things
Posted on 02.06.2014 at 17:45
Šobrīd klausos: Declan de Barra - Red Forests
Tags: atmiņas, futureme, vēstules
"es ceru, ka Tev ar pašmotivāciju un disciplīnu iet labāk nekā man. Ceru, ka esi izvilkusi no garāžas velosipēdu, ka pa reizei skrien, ka apmeklē koncertus, esi iepazinusi jaunus cilvēkus un atradusi tonnām jaunas mūzikas, ko klausīties. Es ceru, ka tev ir kaut neliela pārliecība par to, ko dari un vēlies darīt."
"Paskaties spogulī, uzsmaidi sev. Saka, ka arī mākslotā smaidīšana stimulē labu garastāvokli un sevis mīlestība paver ceļu uz citu cilvēku mīlestību. Mācies no manām kļūdām un izej cilvēkos. Ej tā, it kā būtu labākais cilvēks pasaulē. Varbūt Tevi pamanīs cilvēki, kas meklē prieku savā dzīvē un vēlas no Tevis iedvesmoties, nevis cilvēki, kas Tevi agri vai vēlu ievedīs ārprātā."
saņēmu vēstuli no sevis pirms gada. palika mazliet skumji un priecīgi. saku paldies futureme.org.
Posted on 20.05.2014 at 22:29
Šobrīd klausos: Ondatropica - Cumbia Espacial
Tags: atmiņas, negaiss, sirds
dabūju izmirkt vasarīgā negaisā. spiedzām un smējāmies, viss kā pienākas. patīk man tie negaisi, pagājušajā gadā iemīlēju. parasti lēnām gājos kaut kur caur Uzvaras parku, tad pēkšņi viss satumsa, un sanāca neplānoti rikšot uz kojām. viena tāda negaisa skrējiena dēļ pērnajā maijā gan laikam asociācijas mūžam paliks tādas bittersweet, varbūt pat vairāk rūgtas nekā saldas. bet tad es pirmoreiz pa īstam sajutu, ka man taču arī ir sirds, ne tikai smadzene vien. un tas ir labi. vai ne?
Posted on 23.02.2013 at 17:05
Garastāvoklis: 
drūms
Šobrīd klausos: Bones - Ms Mr http://www.youtube.com/watch?v=p8biyAXfO3g
Tags: atmiņas, kārtošana, nostalģija, personība
Šodien kārtoju istabu un sāku domāt, vai tā attēlo mani. Gaišas koka mēbeles, rozā tapetes, pie sienas gandrīz 10 gadus vecs, izbalējis plakāts un puzle ar suni starp rozēm. Grāmatplauktos grāmatas, ko pārsvarā neesmu lasījusi, jo tās ir mantotas bērnu vai dzejas grāmatas vai arī nepārāk izdevušās dāvanas. Ir arī tādas, kas par pāris latiem pirktas Zvaigzne ABC noliktavas tīrīšanās vai Bankrota cenās, izlasītas un aizmirstas. Centos nesvarīgās grāmatas nogrūst kaudzītē otrajā rindā, aiz tām dažām, kuras kaut ko atsauc atmiņā.
Notīrīju putekļus no piemiņas lietām un dāvinātajiem sīkumiņiem - svečturiem, svecītēm, divām ierāmētām fotogrāfijām, krājkasītēm, mīkstajām rotaļlietām. Dažām lietām pat neatceros dāvinātāju, dažas ir arī absolūti neprakstiskas. Bija arī dāvaniņas, pie kurām pakavējos ilgāk ar smaidu vai tālumā vērstu skatienu, kā tas parasti notiek amerikāņu filmās. Noslauciju fotogrāfijas, ar kurās redzajamajiem cilvēkiem neesmu kontaktējusies mēnesi, pusgadu, divus gadus un arī kopš tās dienas, kad bilde uzņemta.Tik reti nosolauku putekļus no šī plaukta, bet vēl retāk notraucu putekļus no attiecībām.
Pat nepievērsos otram - "mantojuma" - grāmatplauktam, jo pēkšņi sajutos bezpalīdzīga, iesprostota. Labprāt atdotu to visu bibliotēkai, vēl labprātāk izmestu lielāko daļu noputējušo galda spēļu, kas sakrautas uz skapjaugšas, norautu dēli ar plakātu un otru ar puzli, noplēstu tapetes, nomainītu mēbeles, grīdsegumu, biroja krēslu, kurš man šķita bērnišķīgs jau pirms tiem gadiem, kad tētis man to nopirka, ar prieku nomainītu aizkarus un griestu lampu. Bet vai tas ko mainītu?