ne me quitte pas,

".. katru dienu nodzīvot tā, lai nav pa tukšo. Ir jābauda dzīve, jāiet uz koncertiem, jāpriecājas... Mēs kārtējo reizi esam lielvaru rokās, kāds par mums izlems. Diez vai mūsu pīkstiens būs izšķirošais. Ko mēs varam? Katrs savā vietā darīt to, kas ne tikai pašam, bet arī citam nes labumu. Mēs nedrīkstam iet gaušanās pavadā un, nedod Dievs, sākt meklēt baltus palagus. Līdz pēdējam dzīve ir jādzīvo pilnasinīgi." (J. Erenštreits)
Līdz šim man nebija motivācijas kaut ko sasniegt, iegūt... Tagad saprotu, ka ar savu dzīvi vēlos pateikties visiem tiem, kas manī ieguldījuši, kam esmu rūpējusi, un palīdzēt Rīgas Doma kora skolas kokam dzīvot un kļūt tikai kuplākam, lai kādā dārzā tas augtu.

Svētki uzveica imunitāti. Nekas, iepauzējam, pavadām laiku kopā ar ģimeni, dzeram tējas, ēdam gardumus, klausāmies mūziku un bērnišķā priekā zīmējam dažādas Latvijas kartes, izliekoties, ka tas nav vēstures eksāmenam, kurš ir pēc 24 dienām.
Dar He Drone