Tā dziedāja Undīne

Šodien viena mājās ar kaķeni, visi aizbraukuši uz laukiem. Nu dikti slinkā diena - esmu tikai sēdējusi pie datora, klausoties mūziku, skatoties bildītes, čatojot Skapī un kārtojot datoru. Tad vēl pacacojos, fotografējot sevi ar savu mici, par kuru nevaru beigt sajūsmināties. Ēdusi šodien neesmu neko, izņemot musli un šokolādi. Bet izdzērusi esmu ļoti daudz cigoriņu kafijas, jo pēc augstajām temperatūrām vēl neesmu pieradusi pie sava klasiskā reptiļa 36. Bet pelnījusi ēst arī neesmu, jo kustības nav bijušas itin nekādas, izņemot pārvietošanos maršrutā "krēsls pie datora-gulta pie tv". Bet dienas pluss ir tas, ka šovakar noskatījos ļoti jauko Prāta Vētras koncertu. Nu, tiem puišiem tiešām cepuri nost. Lieliskās dziesmas + emocijas + kvalitāte! Un plus Vaira ar tautasdziesmu! Tagad iet kaut kāda sievišķu drāma, pa reklāmas pauzi atvilkos uz šejieni, bet nu jau tā noteikti beigusies, tā ka jāvirzās vien atpakaļ. Brālis savācis līdzi grāmatu, ko uzdāvināja man vārda dienā un ko es vakar vakarā iesāku, tā kā lasāmā man arī nav un tuvākajās stundās vienkārši jāpiespiež par spīti kafijai aiziet gulēt, jo negribu nogulēt vienīgās puslīdz gaišās dienas stundas, kas mums tagad novembrī ir.
Lai iemācītos rakstīt kodolīgāk, šodien iemitinājos arī populārajā zilajā čivinātājā - http://twitter.com/#!/manadziesma, tā ka, ja nu kas, mani var meklēt arī tur. Redzēs, vai spēšu savākties un tur kaut ko normālu pačivināt, vai arī palikšu tikai un vienīgi pie saviem gargabaliem.

Vakar pēc Prāta Vētras koncerta vēl noskatījos to sievišķu drāmu un vēl iesāku vienu citu, bet tad pulkstenis jau bija ap četriem, un es sapratu, ka tiešām, tiešām jāiet gulēt. Latvāņi!* Kāpēc liekās domas un sajūtas nevar atslēgties, kad racionālā prāta daļa taisās gulēt? Daudz cigoriņu kafijas + kropļi iekšās = garantija, ka neaizmigsi vismaz stundu. Un tā arī bija. Bet deviņos ar kapeikām jau biju augšā, jo mani pamodināja kaķene, kas skraidīja kā bulta cauri istabai. Piecēlos un izlaidu viņu kāpņutelpā, kur ir viņas kastīte un kur viņa vandās pa bēniņiem. Tad pamanīju arī viņas rīta sveicienu - piediriģēto klubkrēslu. LATVĀŅĪ!
Pirms kāda mirkļa mēģināju iekurt plīti, vismaz šodien varbūt kaut kas arī jāapēd. Būs jāaiziet jāapskatās, vai man kaut kas no tā šaubīgā pasākuma ir izdevies.
Tagad sazvanījos ar mammu, viņi jau nokāvuši cūku, ir uzsēdinājuši ruksi uz galda un tagad dīrā. Ja tā padomā, tad tagad godīgi varu pateikt kādu, kam šis rīts bija sliktāks nekā man. Un man ir Prāta Vētras 2008 ieraksti Jūķubē. ^.^ Tā ka - salda dzīve ievārījumā, dzīvojam tālāk!

* Izsauciens, ar kuru turpmāk aizstāšu necenzēto vārdu birumu