60.
Plīts tika kaut kā nebūt iekurta, pusdienas paēstas, tagad iekūru arī krāsni, lai tomēr nenosaltu.
Jūtos tikpat slinka kā vakar, taču citādi laime pilnīga, jo atradu ierakstu Butāna "Pūt, vējiņi"! Sēlijietes dzied citu dziesmu, nekā mums bija, un viņas diemžēl dzied arī citās vietās, nesaskanot ar akadēmisko kora toni, un šis tas man neiet pie sirds, un visstulbākais, ka neesmu tur klāt un nedziedu dzīvajā kopā ar brīnišķīgo kori, un nedzirdu klātienē burvīgo orķestri, un neredzu dirižbeņķi, bet citādi - laimīgi sēžu un kūstu. it īpaši par orķestra gabaliem...
(ja kādam par brīnumu interesē - mms://ier-w.latvijasradio.lv/pppy?200811
Piekāšu Grīgu, kamā man pirmdien ir tēmu un visa pārējā kontroldarbs, un klausos šito jau otro reizi. Stulbi ir tas, ka ar naxosmusiclibrary.com, kur parasti klausījos tēmas, kaut kas nogājis greizi, nevaru ielogoties. Tagad ta nekas, iztikšu ar YT, bet man tur ir izveidotas arī iepriekšējo komponistu dziesmu izlases jeb plejlistes, kas lieti noderētu tēmu eksāmenam.
Ojārs Vācietis
PŪT, VĒJIŅI!
Tā ir tautas sirdsapziņa,
un tai mūžam tādai būt -
pūt, vējiņi, dzen laiviņu,
pūt, vējiņi, pūt...
*
Rijas klons vai pļavas ciņi,
vai nu vagars, vai nu jods
un tik vien tā "pūtvējiņi ",
cik tu Jāņu naktī zodz.
Esi mierīgs, dzīvo rāmi,
kamēr kauli sausi kalst.
Dieviņš iedos savu prāmi
nokļūt tur, kur veļu valsts.
Pūt, vējiņi, dzen laiviņu
aizdzen mani kapsētā!
*
Muižas svilst kā darvas ķīpas...
Platā mugurā kā galds
piektais gads velk savas strīpas -
apkārt sarkans, vidū balts.
Pārāk cieta āda viņiem,
tad lai palīdz miets un "Pļī",
nav nekāda "putvejini ",
ir - "Bože, carjā hraņī!"
Pūt, vējiņi, dzen laiviņu,
aizdzen mani katorgā!
*
Durkli zemē, plecā somu,
"Pūt, vējiņi ", spārnus plēt,
pietiek pelēt, jāsāk domāt,
pietiek kaut un jāiet sēt.
Paliek gaisā sapņi zili,
ej, kur tālums gaida zils!
Laiks. Un svešā Pēterpilī
sākas tava Pēterpils.
Pūt, vējiņi, dzen laiviņu
aizdzen Revolūcijā!
*
Atkal liktens bungas uzsit,
atkal viņam ņirdzīgs spīts:
vienam stobrs uz vakarpusi,
otram ņemts uz grauda rīts.
"Pūt vējiņi" vienādas šķietas
tiem, kas abās pusēs ļimst...
Divas laivas stāv uz vietas
un pat arī varbūt - grimst.
Pūt, vējiņi, dzen laiviņu
Borovskā un Volchovā!
*
"Pūt, vējiņi", skani saldi,
kaut tavs mūžs pēc nāves salds, -
neviens skangals tā nav skaldīts,
neviens pīslis tā nav malts.
Pūt, vējiņi, cik ir dūšas, -
ne tik viegli masti lūst,
pūt, vējiņi, kamēr pūšas,
kamēr buras ir kur pūst.
Pūt, vējiņi, dzen laiviņu
aizdzen tautu mūžībā!
*
Tā ir tautas sirdsapziņa,
un tai mūžam tādai būt -
pūt, vējiņi, dzen laiviņu,
pūt, vējiņi, pūt...
Antracits. 1978. g. Liesmas apgāds, Rīgā.
Comments