41.
Nu tā, Erīša vairs nav. Tas ir, nav šeit, viņš ir prom. Teica jau, ka paliek par starptautisko projektu vadītāju, ka nekur nepazudīs, ka pavisam neaizies un ka ar veselības stāvokli ar nav problēmu... bet oficiāli vai ne, bet direktors viņš vairs nav, un kaut kā to cilvēku vispār trūkst arvien vairāk... Ir cilvēki, nav cilvēku. Tik vienkārši. Privātīpašnieciskums galina nost, taču ir lietas, ko pat negrasos pieņemt ne ar sirdi, ne ar prātu. Negribas sākt to klāt nepielaišanas politiku, bet šķiet, ka citādi nemācēšu.
Sportā apdaudzīju ne tikai galvu, bet arī brilles, kopumā biju šaušalīgi aizkaitināta. Diriģēšanā arī ar spēlēšanu nekas neiet uz priekšu, lai arī vakar abus savus gabaliņus mācījos vairāk nekā stundu. Ar pašu tā saucamo diriģēšanu jeb roku vicināšanu, kur turpretim gandrīz neko nedaru, viss štokos. Angļu valodas kontroldarbs, domāju, būs normāls, kāds septiņi varbūt. Rīt bioloģijas kontroldarbs un divas stundas pie Lienītes - laime pilnīga. Klavieru skolotājai saslimusi meita, tāpēc man stundas nenotiek. Neprotu pati neko iemācīties, nezinu, kā nolikšu ieskaiti, bet nu gan jau kaut kā.
Dzīve iet uz priekšu, laiks arī kaut kā, vēl pusotra nedēļa līdz lielākai atpūtai nekā parasti. Tāpēc jāatdod dators cilvēkam, kam tas pieder, un jāiet mācīties solfedžo.
Sportā apdaudzīju ne tikai galvu, bet arī brilles, kopumā biju šaušalīgi aizkaitināta. Diriģēšanā arī ar spēlēšanu nekas neiet uz priekšu, lai arī vakar abus savus gabaliņus mācījos vairāk nekā stundu. Ar pašu tā saucamo diriģēšanu jeb roku vicināšanu, kur turpretim gandrīz neko nedaru, viss štokos. Angļu valodas kontroldarbs, domāju, būs normāls, kāds septiņi varbūt. Rīt bioloģijas kontroldarbs un divas stundas pie Lienītes - laime pilnīga. Klavieru skolotājai saslimusi meita, tāpēc man stundas nenotiek. Neprotu pati neko iemācīties, nezinu, kā nolikšu ieskaiti, bet nu gan jau kaut kā.
Dzīve iet uz priekšu, laiks arī kaut kā, vēl pusotra nedēļa līdz lielākai atpūtai nekā parasti. Tāpēc jāatdod dators cilvēkam, kam tas pieder, un jāiet mācīties solfedžo.
2) cik labi, ka skolu pabeidzu pagājušajā gadā!
3) par klavierēm - brauc šurp, mācīsimies kopā, man ar klavieru šajā pusgadā nav :D
2) stulbene;
3) iemāci man teleportēties, lūdzu. Ir tiešām tik daudz iemeslu, kāpēc es gribētu un kāpēc man vajadzētu tur būt!
Nuuu ja jau neesi te, tātad Tev šeit nevajag būt. Tev vēl pašlaik pietiek ar Domenes laiku, kas patiešām ir burvīgs par spīti tam, ka Erīts vairs nav direktors, par spīti tam, ka jāmācās tik nenorrmāli daudz un reizēm jāčakarē sava veselība, par spīti tam visam - tur ir burvīgi un jauki, jo par jums rūpējas! A te - daru, ko gribu, nevienam nekas neinteresē..
Nu, patstāvīgā dzīvē, it īpaši kā študentam jau parasti tā ir, ka pašam sava pēcpuse un viss pārējais jāvāc visu laiku. Un pēc Domenes auklēšanās, lai arī savienojumā ar mājasdarbu Gaiziņu, tas ir īpaši neierasti. Ja vēl nebūtu to dažu stundu jeb, pareizāk, solfedžo, kur galīgi netieku līdzi, tad jau nebūtu tik traki.