sastrīdējos ar mammu.
viņa aizbrauca uz Lietuvu.
apreibu no vīna, ko tētis nejaut'jaot man ielēja, tētis bija manā pusē. bet tas nemaina to, ka mammas viedoklis ir spēcīgāks, ko es nevaru izturēt.
es nevienam nelūdzu, lai man pērk x3, es vispār pat pašu mašīnu nekad neesmu lūgusi. es vispār tik reiti kaut ko lūdzu. viņi man dod un tad žēlo.

nopirku sev atkal burbuļpūšamās košļenes koši zilā krāsā. galvassāpes tas nenoņēma, bet palielināja prieka rezerves brīdim, kad galva beigs sāpēt.

no rīta, kāpjot pa trepēm skolā (šonedēļ pirmo dienu ierados laikā, neaizguļoties) man bija vēl drausmīgāka sajūta nekā koncertā pēc kādas..nu..8ās dejas. vispār pēdējās dienas mana pašsajūta ir pielīdzināma sabrauktam kaķim uz ceļa, kurš apzinās to, ka līdz ceļa malai jāaizvelk, citādi var gadīties, ka brauks vēl kāds. iespējams, šī sajūta ir momentāra, jo galu galā, pēc sabraukšanas tas kaķis diezin vai izvilktu vēl veselu dzimšanas dienas koncertu, tādēļ atļaušos kūpināt savu optimismu un cerēt, ka šovakar es aiziešu gulēt laicīgi un ar citu spilvenu. :D

tagad es iešu un sākšu posties rītdienai. vēl nevaru saprast, vai man šodien gribās iet pa jelgavu ar lieliem ruļļiem galvā, vai negribās. tam man ir vēl aptuveni stunda, lai izlemtu.

kas vēl? būtu es zinājusi, ka viss šitā iegrozīsies, nebūtu šaustījusi sevi. bez es esmu suffer in silence tips, tādēļ pat tad, ja viss ir tā kā es vēlos, kaut kas tik un tā man iekšā saka, ka esmu slikta.

izmēģināju dažādu temperatūru ūdeni, man viņi visi ir par sausu.
tūlīt paskatos pa logu...paga..tātad uz otrā stāva plodzēm ir viena lapiņa, kurai es redzu pusi no diezgan skaista taureņa un bilde ar blondu sievieti sarkanā kleitā, uz 3. stāva palodzes ir krāsaina visdrīzāk atklātnīte vai kartiņa. nezinu. man bija bail izrkist pa logu, tapēc tuvāk neliecos.

es ēdu vakar leldes atstāto gurķi.

ā un mans tētis man šodien virtuvē ir uzštellējis galdu. man tomēr viņš patīk, ja gribēsim, pie palodzes tik vai tā tiksim.

tikko atnācu mājās. tonusā bija vienkārši neaprakstāmi jautri. es esmu piedzērusies par 50 santīmiem, izballējusies, atriebusies, hihihī, laimīgi nokļuvusi mājās un pa logu nometusi lejā Leldei viņas brilles, lēcas, šķidrumu un dienasgrāmatiņu, kuras saturs palika uz dažām palodzēm manas mājas. :D

man ļoti ļoti patika. pēc 2 stundām es ceļos un eju uz skolu. jēj.

superīga diena.

kas ir pats svarīgākais - es beidzot sakopu dzīvokli.
vēlāk es, pilnīgi pakļāvusies brīvībai, ko man šodiena uzdāvinājusi, kļuvu atklāta. teorētiski es ar to lepotos, es domāju, ar to, ka esmu atklāta, jo visbiežāk es tāda neesmu, parasti tādēļ, lai neaizskartu citu jūtas. šodien es biju mazliet atklāta. nezinu - priecāties vai raudāt..?

tad vēl es netīšām nokodu adatai aso galu, kurš pazuda man mutē un tad es kā pusmēma centos pateikt, ka man mutē ir adatas gals un es nevēlos viņu norīt, bet sapratu, ka runāt nebūtu pats gudrākais tādā situācijā, tādēļ nez kādēļ pussastingušā pozā skrēju pie spoguļa, lai glābtu savu barības vadu no puspašsaduršanās. :D izdevās. laimīgi.

vēlāk apaļā galda sarunas ietvaros es nodemonstrēju saviem manumuļķībusaprotošajiem draugiem Edvarda&Džeikoba deju+dziesmu, kuru apguvu no savas 13gadīgās māsas, bet nezkādēļ uzskatu to par pietiekami vērā ņemamu priekšnesumu nelielai un saprotošai auditorijai.

mana laimīgā diena vēl nebeidzas. dodoties meklēt vadiņu tumbām, kuras man ir iedevusi Lelde, Laura un Kārlis, lai gan neatrada meklēto, nopirka man beidzot virtuves piederumu kastīti dzeltenā krāsā, lielas karotes un saldējumu. aīī.. joprojām neesmu pieķērusies. tas tādēļ, ka nesen atgriezos no ne mazāk jautra treniņa, kurā apguvu Leldes&Matīsa deju.

tagad esmu stingri apņēmusies(pati baidos no tā, kā tas skan) pildīt mājasdarbus, bet paralēli tam man ir ļoti ļoti iepatikusies Aishas Lelle. pēc ilgiem laikiem norakstīju vārdus ar roku uz papīrlapas, spiežot pauzi ik pa gabaliņam, jo internetā vārdu nav.

khi.

šorīt atkal esmu nogulējusi skolu, tas nozīmē - jūtos lieliski, jo esmu izgulējusies.

vakar vakarā ar Leldi gājām pie pils kanāliņa pasēdēt. nez kādēļ izvēlējāmies par labu stipri uzcenotiem aliņiem no ledusskapja, kamēr man, piemŗam, kājās bija šorti. un vējš bija tāds diezgan auksts. neskatoties uz to, stundas laikā, ko pavadījām, vērojotnu nenormāli skaisto saulrietu, kuru es, lose, pamanīju tikai pēc kādas pusstundas tur, satikām kaut kādu ūdensdzīvnieku. nu teorētiski satikām. divas reizes. Lelde mani aplipināja ar iemīlēšanos, nezinu kā, bet man šķiet, ka tagad es varētu iemīlēties jebkurienē. nezinu, reti man gadās tā, ka mana nosalšana man ir mazsvarīgāka par pārējo. sākām plānot izlaidumu, jāņus, pārvākšanos..:D
man tagad nav iedvesmas nekam liriskam, bet es esmu sarakstījusi diskus savai Džīnai, mazliet pacelta virs zemes dēļ Eclipses un Edvarda, nobriedusi šodien beidzot darīt kaut ko lietas labā ar mūsu brošiņbiznesu, man tikai tagad jāizdomā, ko lai es skatos, kamēr sagaidu savu kīniešu verdzeni :D

bla bla

tad nu gan.

šovakar satikšu J.P., lai iedotu viņam dzejas analīzi.
pirmo reizi pēc vesela gada viņš man uzraksta, lai pajautātu, vai man nav dzejas analīze un apsola, ka pats atnāks pie manis pakaļ. kā tad. es viņu te negribu. es aiznesīšu viņam. uzreiz pēc treniņa. pirmo reizi, neskatoties uz to, ka tā bija saruna skypā, man bija pilnīgi vienalga. tik tiešām. es pat sajutu tādu nedaudz pretīgumu, nedaudz gandarījumu. ka beidzot, nevis man vajag viņu, bet viņam mani.

āhh..pat nevaru jums izstāstīt.

esmu tikko pārradusies mājās pec ļotu, nu ļoti visaptverošas dienas.

no rīta es nomazgāju Džīnu vienreiz.
tad aizbraucu uz rīgu nopirkt kleitai audumu. izturēju pārbaudi braukšanā, kas attīsta manu atlikušo dienu lūk kā...
atbraucu mājās, skatījos hokeju paralēli mazgājot logus mājā.
vēlreiz nomazgāju Džīnu.
viena beidzot sēdos pie stūres un braucu. un šeit es savas sajūtas aprakstīt vēl nespēju.
savācu Leldi ar sarkanajām lūpām un braucām pie manis. bez liekiem starpgadījumiem.
braucām pie Anetes. sapratām, ka dziļi sirdī mums patīk zīmēties.
izvadāju lēdijas ar Džīnu, uzstādot savu ātruma rekordu 180 km/h, kā priekšā protams nobālēja mans pirms stundas uzstādītais par 40 vienībām mazākais ātrums.
savācu pārāk lielu cilvēku skaitu nekā manā Džīnā atļauts sēdināt, braucām uz Cehu, kur izrādījās, ir galīg baisi, uzkavējāmies tur aptuveni 10 minūtes un tad pilnā skaļumā skanot ACDC un Rūda kliedzieniem uzstādīju jaunu rekordu, bail minēt pat CIK. atvedu viņus pie Anetes, vēl nedaudz uzkavējos un mēs, atkal ladies, devāmies uz pilsētu.
koprojām iekšēji dievinot sajūtu pie stūres, nobaudījām dīvainu iespējams sadzērušos meiteņu uzvedību blakus un vēlāk pa priekšu braucošajā BMW, aizbraucām uz stāvlaukumu.
devāmies uz Tonusu, kur uzturējāmies 5 minūtes līdz man Līģis uzrakstīja, ka D ir Cehā, kas neskatoties uz visu iepriekš lielisko dienu, bija vislabākais, ko esmu saņēmusi.
nedomājot, braucām uz Cehu. Lelde - mana izvecīgā, drosmīgā un visādi citādi apskaužami lieliskā draudzene - kaut ko parunāja ar D, kā rezultātā vēlāk arī es ar viņu runājos.
sarunas laikā, kurā thanks God, dominēja viņš, nebeidzu dievināt viņu. visu viņu. ik pa laikam attapos, ka es nedaudz par daudz sapņoju un viņš it nemaz neizskatās vairāk ieinteresēts manī kā jebkurā citā jaukā meitenē, kas ar viņu gribētu parunāties. bet neko. tad viņš aizgāja uz tualeti.
no turpmākā es atceros visvairāk to, ka nevarēju parstāt domāt par viņu, kam pa vidu Kriksis runāja par to, ka vēlas nogalināt puisi, kas aiztiek Līģa riteni, Laura manī mēģināja iedvest cerību, ka mani gaida kaut kas skaists, Lelde pīpēja zāli un sapazinās ar Ivaru. laikam. kurš izskatījās pēc Zaķa Garauasīša.
sapratusi, ka man nekas nespīd un savu draudzeņu iedvesmota, sēdos Džīnā un vedu dāmas uz Tonusu. nu kā kuru. savadāju. un atkal paliku uz 7 minūtēm divatā ar Džīnu. un atkal, noparj=kojoties pagalmā, sapratu, kā es dievinu to Pieauguši sajūtu.
tagad es ienācu dzīvoklī, secinot, ka nekas nav mainījies, te joprojām valda neizsakāma nekārtība, man joprojām nav kosmētikas noņēmēja, matus mazgāšu no rīta..bla bla..

tagad iešu gulēt, laikam neko nelasīšu, lai gan miegs man dīvainā kārtā nenāk, lai celtos rīt 10os un gatavotos ekskursijai, kuras galvenā sastāvdaļa būs atkl neaprakstāmā sajūta Pie Džīnas stūres.

ak, sapņojiet dārgumiņi, es tikai tikko apzinājos, ka liela daļa manu sapņu ir piepildījušies tā vienkārši, it kā tie nemaz nebūtu bijuši sapņi, bet gan likumsakarības.

man tikai vēl vienu vajag. vienu vislielāko. ar to man pietieku, lai es varētu teikt, ka man ir VISS.
es gribu sapņot šonakt.

beidzot. beidzot arī es ielaidu pavasari pa savas zaļās istabas logu. beidzot es izbāzu galvu ārā un manu kaklu patīkami kutināja vieglais vējiņš, kas beidzot ir tik silts, ka man vairs nestingst muskuļi. es beidzot jūtos tā it kā es varētu iemīlēties pavasarī. un tad man nevajadzētu neko citu. jo, ja vien es gribēšu, man visu laiku būs iespēja mēģināt kaut ko jaunu un atkal jaunu. bet tagad es gribu sauli, ka Laura, sev uz deguna, es gribu zālīti zem dibena, vēl es gribu svaigu smaržu un apžilbinošu gaismu. un siltu vējiņu. es šodien uzvilku kleitu. savu meksikas kleitu. un es šodien apsolu sev, ka es centīšos beidzot dzīvot sev. neatkarīgi no tā, kāds ārā būs laiks. šodienai jāpalīdz man saņemties.
it nemaz nejūtot sirdsapziņas pārmetumus par to, ka neesmu skolā, es sākšu meklēt kleitu bildes, kuras kaut kur aiznesīšu izprintēt. nezinu, par kādu naudu.
āārg..pavasaris.

es tik ļoti ļoti tagad gribētu aiziet apsēsties virtuvē uz palodzes uz uzpīpēt, ietinusies dūnu segā vai arī ārā pabraukt ar slidām vai arī vnk beidzot pagulēt vai arī samīļot kādu stipri stirpi. jā to es gribētu visvairāk. un iedomājaties, no visām šīm it kā vienkāršajām lietām es nevaru nevienu, jo man jāmācās. un man blakus nav pat manas mammas.
par ko es izaugšu, ja šos svarīgo dzīves posmu vakarus būšu pavadījusi viena?
man gribās raudāt. bet arī to es nevaru. nav spēka.

es esmu pelrušķīte.
un arvien vairāk personu liek man Viņam pateikt visu, ko es domāju. bet es pat nezinu, ko es domāju, ja neskaita to, ka viņš ir bremze. šī vārda vissliktākajā nozīmē.

brumm. bijām juratē uz regeja vakaru. neatkarīgi no tā, vai tas bija vai nebija regejs, man patika. tad Čiekurs ierunājās par postu. un tad mēs aizgājām.

kaut kāds sekls ieraksts. vai tas varētu būt tādēļ, ka man vispār nav spēka un atradīšu to vēl tikai pēdējiem sitieniem pa taustiņiem..?

es tagad sēžu un kā ķīniešu verdzene masveidā tinu zemeņu tabaku papīrīšos ar pirkstiem.
Leldes teorija: D ir gejs. tas izskaidrotu visu viņa savādo uzvedību.
mēs nezinam, kur mēs šovakar iesim, jo mūsu domas nesakrīt, bet tās mūsu domas pat nav mūsu domas, jo tās ir kādu blakuspastākļu ietekmētas.
es ceru, ka vismaz jums šovakar iet labāk. es paļaujos uz atlikušo nakts daļu.

viss ir slikti.
šovakar noteikti viss ir slikti.
ārg. moš man vienai iet uz Postu piedzerties?

šodien pirmo reizi mūžā saņēmu epastu no mammas, ar piebildi "P.S. Mācies pareizi rakstīt e-pastus!"
khi. forši.

es gāju pirkt sev vakariņas ar domu, ka man ir kartupeļi. nopirku augļus un jogurtu brokastīm un šokolādi balto ar mellenēm. tā tad arī bija manas vakariņas.

tagad cenšos sevi gatavot rītdienai. cik nu varu sevi sagatavot..

no labajām ziņām, ir paspīdējusi iespēja, ka didzis mani kkur uzaicina. tā kā, redz, lēnām, bet virzās. vienu brīdi jau rokas man bija nolaidušās.

izklausos pēc omes. iešu mazgāt matus. :)

sen nebiju tā smējusies kā šodien mazajā mīlīgajā haki krādas mašīnītē ar rozā sedziņas ekstru priekšāsēdētājam - man. :)
iečekoju Cehu. interesanti. biju Tonusā. savādi. atnācu mājās. un es pat negribu iedomāties, kas man draud tuvākajās dienās, ja Leldes mazie nedarbiņi realizēsies, bet es zinu, ka es rītvakar eju uz Postu atgriezties 80ajos, kuros nekad neesmu bijusi :D

jā, te tagad trešais ieraksts par vīnu.
šodien es jutos liela. es jau teicu, jūs drošvien arī no Līģa un Čiekura jau sapratāt, ja? bēt es vēl vakarā izbaudīju papildekxtras ar Čiekurģimeni viņu jaukajā dīvānā ar itāļu vakariņām un baltvīnu. neticami smaržīgu un garšīgu baltvīnu. un mana pēdējā laika vērtīgākā saruna notika šovakar. atceros, kaut kad nesen teicu ko līdzīgu - būs jāpatin filma atpakaļ. bet..nu..man patīk intelektuālas sarunas ar ne maniem vecākiem par manu nākotni un horoskopiem. Matīss kā vienmēr izskatījās neatvairāms. Lelde arī, jo viņai uguntiņas acīs kopš brīža, kad ieraudzīju viņu. es dievinu uguntiņas acīs. kaut mums visiem viņas biežāk degtu!

uhh..un nav pat vēl pusnakts, kad matus jau esmu izmazgājusi un gatava pildīt ekonomiku. es laikam tomēr neiešu uz EFiem. tas iespējams manām ambīcijām liktos kā solis atpakaļ.

"http://www.r2-cehs.lv/?p=46
es ar tur ritaa bushu :) "

un

"tad jau ritaa tur tiksimies ;)"

D.J. ^ wtf?

mans pirmais oficiālais pavasaris manā jaunajā pagalmā un vispār pilsētā nu jau kādu laiku rit uz pusjaudu, šodien atkal pamanīju kaut ko, kas atstāj uz mani iespaidu. manā pagalmā, kas vispār ir diezgan manai dabai neraksturīgs, galīgi kaut kāds x ar stāvlaukumu pa vidu un kaut kādiem izretinātiem kokiem un maksimas lielajām miskastēm, šodien kā otrie pavasara vēstneši uzreiz aiz sniegpulkstenītēm parādījušies saķumskolas vecuma puišeļi, kas, skaļi bļaujot un rupji lamājoties, spēlē bumbu - vienu no visām bumbu spēlēm vai arī visas uz riņķi, necentos iedziļināties. bet koncentrējot savas domas uz to, kas notiek man apkārt tuvākā rādiusā, jāatzīst, ka šodien kādas 3 reizes pilnīgi nopietni nosaucu sevi par nožēlojamu, nez kādēļ pēdējās dienās esmu sajutusies vientuļāka un nelaimīgāka par citiem, jā, neskatoties uz visu to, šodien es apbrīnojami labi pavadīju laiku. es tikai atkal un atkal saprotu, ka man visu laiku vajag kaut ko jaunu ar dažiem nemainīgiem paliekošiem elementiem, par kuru eksistenci es arvein pārliecinos pēc tam, kad pēc 6 dienu pārtraukuma atkal ieraugu. tad es zinu, ka bez tā es tomēr nevaru. nezinu, laikam varavīksnes krāsas apģērbs un puķaini pašas šūti svārki vismaz manu garastāvokli neceļ kosmosā. rīt jāiet uz Cehu. un nejau tādēļ, ka D pirmoreiz izrādīja kaut kādu iniciatīvu, uzsverot, ka rīt viņš tur būs, bet drīzāk tādēļ, ka tas vnk atkal ir kaut kas jauns. un man vajag. grr kā vajag.

40 minītes nosēdēju rindā pie ķirurga. aizgāju prom. pēkšņi šodien D apskatīja manu profilu. es zinu, ka tā viņšapskatījamanuprofilu domāšana mēdz būt muļķīga un nepamatota, bet tiešām - kādēļ lai viņš skatītos manu profilu?! help/ es netieku ar sevi galā. puspabeidzu svārkus un izdomāju, ka man viņi nemaz tā īsti nepiestāv. man gribās eclipsi.

Mom, I suck!

es atkal jau citēju Bellu, bet šoreiz runa ne par to, jo es tik un tā jau kādas 18 stundas neesmu dabūjusi devu.

šodien nenoliku eksāmenu. 24 punkti. dēļ stulba spoguļa un stulbas gājējas, kura man vēlāk nāca pretī, es biju pārāk aizņemta ar raudāšanu, lai viņai paliktu padeni. :p
so there.
es toties šuju svārkus. un joprojām nav neviens, kas ar mani nāktu skrituļot.