es tik ļoti ļoti tagad gribētu aiziet apsēsties virtuvē uz palodzes uz uzpīpēt, ietinusies dūnu segā vai arī ārā pabraukt ar slidām vai arī vnk beidzot pagulēt vai arī samīļot kādu stipri stirpi. jā to es gribētu visvairāk. un iedomājaties, no visām šīm it kā vienkāršajām lietām es nevaru nevienu, jo man jāmācās. un man blakus nav pat manas mammas.
par ko es izaugšu, ja šos svarīgo dzīves posmu vakarus būšu pavadījusi viena?
man gribās raudāt. bet arī to es nevaru. nav spēka.