superīga diena.

kas ir pats svarīgākais - es beidzot sakopu dzīvokli.
vēlāk es, pilnīgi pakļāvusies brīvībai, ko man šodiena uzdāvinājusi, kļuvu atklāta. teorētiski es ar to lepotos, es domāju, ar to, ka esmu atklāta, jo visbiežāk es tāda neesmu, parasti tādēļ, lai neaizskartu citu jūtas. šodien es biju mazliet atklāta. nezinu - priecāties vai raudāt..?

tad vēl es netīšām nokodu adatai aso galu, kurš pazuda man mutē un tad es kā pusmēma centos pateikt, ka man mutē ir adatas gals un es nevēlos viņu norīt, bet sapratu, ka runāt nebūtu pats gudrākais tādā situācijā, tādēļ nez kādēļ pussastingušā pozā skrēju pie spoguļa, lai glābtu savu barības vadu no puspašsaduršanās. :D izdevās. laimīgi.

vēlāk apaļā galda sarunas ietvaros es nodemonstrēju saviem manumuļķībusaprotošajiem draugiem Edvarda&Džeikoba deju+dziesmu, kuru apguvu no savas 13gadīgās māsas, bet nezkādēļ uzskatu to par pietiekami vērā ņemamu priekšnesumu nelielai un saprotošai auditorijai.

mana laimīgā diena vēl nebeidzas. dodoties meklēt vadiņu tumbām, kuras man ir iedevusi Lelde, Laura un Kārlis, lai gan neatrada meklēto, nopirka man beidzot virtuves piederumu kastīti dzeltenā krāsā, lielas karotes un saldējumu. aīī.. joprojām neesmu pieķērusies. tas tādēļ, ka nesen atgriezos no ne mazāk jautra treniņa, kurā apguvu Leldes&Matīsa deju.

tagad esmu stingri apņēmusies(pati baidos no tā, kā tas skan) pildīt mājasdarbus, bet paralēli tam man ir ļoti ļoti iepatikusies Aishas Lelle. pēc ilgiem laikiem norakstīju vārdus ar roku uz papīrlapas, spiežot pauzi ik pa gabaliņam, jo internetā vārdu nav.

khi.