Lauras mani iedvesmoja uz sekojošu ierakstu:
1dien biju Minhenē. iepirkos. lasīju new moon.
2dien biju Minhenē. BMW+iepirkos
3dien biju Minhenē. vakarā mājās. lasīju new moon.(baudāmi)
4dien atgriezos dzīvē. satiku draugus. noskatījos šausmeni. biju treniņā. izdejojos postā. sapratu, ka man besī J un kaitina D pasivitāte.
5dien izgulējos. biju treniņā. atvadījos no Leldes. aizbraucu mājās. satiku mazo brālēnu.
6dien mājās pastrādāju. biju treniņā. aizbraucu mājās. lasīju new moon.
7dien palīdzēju lasīt oliņas, pārēdos, biju kuldīgā, pastrādāju, izlasīju new moon, noskatījos krēslu 5to reizi. jorpojām dievinu.
1dien(šodien) izgulējos, satiku Aneti, biju jūrā, pārpīpējos, esmu mājās.
mācīšos.

izklausās visai garlaicīgi. bet es tomēr esmu paveikusi pašu svarīgāko saistībā ar brīvlaiku - es esmu atpūtusies.

lai jums labi. es tūliņ mācīšos. rīt nebūšu skolā.

es šodien jūtos diezgan pretīga sev. varbūt ne gluži pretīga, bet es sev šodien galīgi nepatīku. pēc tam, kad es ar savu supermeganeaidītā ātrumā izuagušos lielāko brālēnu uzpīpējām katrs savu upaņu tabas cigareti kaut kur staļģenes graustā un viņš man bija izstāstījis šādus tādus interesantus faktus par sevi, savām attiecībām, tusiņiem, pēc kā es secināju, ka, pie velna, viņš ir baigais nelietis attiecībā uz meitenēm, viņš man pjaautāja liktenīgo jautājumu: BET PASTĀSTI, KAS TEV JAUNS, CITĀDI ES VISU LAIKU RUNĀJU! un, OU MEN, man nav nekā. nekā jauna manā pasaulē. joprojām draugos onlainā gribu ieraudzīt D ar cerību, ka varbūt viņš tiešām vienkārši ir kautrīgs, tāpēc neraksta, joprojām pārāk daudz sevis veltu pārdomām par savām bijušajām un vienīgajām, diemžēl vienīgajām par normālajām saucamām attiecībām ar J, es joprojām turpinu padoties saldumu varai, joprojām neesmu saņēmusi tiesības un joprojām mana koķetēšana izvēršas par pilnīgu NEKO. vienīgais, kas mani pēdējā laikā tik tiešām aizrauj ir deja. atkal. jo izrāde. par to es daudz domāju, jo es tam daudz veltu un galu galā, es vispār lielāko daļu sava brīvā laika, kuru mans brālēns, piemēram, izmanto, uzaicinot pie sevis arvien jaunas džusītes, es pavadu deju zālē. bet tikai to neviens nesaprot. tikai tie, kas tajā zālē ir ar mani. un tas atkal liek man tiekties tajā pašā virzienā. mani labākie draugi vispār, šķiet, par mani aizmirsuši. neatbild uz īsziņām, pazvana tikai tad, ja vajag tikt manā dzīvoklī(pašlaik izklausās trakāk nekā patiesībā), vienkārši nedod par sevi nekādu ziņu vai vienkārši ir ārzemēs. es nesaprotu. iespējams, no manas puses nav pareizi domāt, ka - nē, es jau visu laiku uzbāžos, tagad gaidīšu kaut ko no viņiem, bet mana pašapziņa tomēr grib, lai es piebremzēju, nesaprotu, ko viņa cenšas pārbaudīt. tā kā visdrīzāk es rīt, esot jelgavā, atkal zvanīšu un uzbāzīšos ar sevi saviem aizņemtajiem draugiem. runājot par lieldienām, es esmu pārēdusies olas, šokolādi un biezpiena plācenīšus ar zemenēm. ak!


jā, es izlasīju new moon. jorpojām emcoijas sit superaugstu vilni.

pa ceļam mājup mēs ar L izgudrojām patenta vērtu "rūķa skrējienu" ar bumm bumm šeik šeik now drop it superkustībām piedevās. izrādās, ka tik daudz spēka manai draudzenei pēc grūtā vakara uz papēžiem vēl pietika, lai jauno kustību atkārotu vēl uz kādiem laikam diviem pagriezieniem pa ceļam + vēl kāpņu telpā uz trepēm sasniedzām nākamo līmeni.[uz trepēm] :D
oficiāli esmu ierindojusi sevi tajā plauktiņā, kas tomēr izvelk ilgāk kā līdz pus3jiem (pirms tam šis bija mans kritiskais laiks klubos). just dance!
runājot par D, joprojām nekādas izaugsmes, lai gan perspektīva bija liela.
runājot par J, nop, man viņš tomēr besī ārā. bet man ļoti patīk ar viņu runāt, jo mūsu viedokļi nesakrīt gandrīz ne par vienu tēmu. tikai par manām jaunajām omīškurpēm. :p
runājot par D 2, man viņš tomēr patīk un nez kādēļ es esmu ierindojama starp tām nedaudz mazohistiskajām, kurām vienaldzība liek vēl vairāk censties pievērst sev uzmanību, tādēļ tagad prātoju, ko lai viņam uzrakstu vai pasaku (protams, drīzāk uzrakstu) tādu, lai viņš beidzot izrādītu kaut mazāko iniciatīvas. ehh

galu galā, man ir patīkams nogurums. un go go dejotāja bija skaista. es arī centos.

"I just wanted to play him as the hottest vampire in the world!"

omgš. pirmkārt, es tikko izlasīju to slaveno EJ dienasgrāmatu. tas radīja manī iedvesmu uzrakstīt. kamēr misis Lelde vēl nav pie manis. es domāju, ka viņš ir baigais susuriņš. bet kaut kā man liekas, ka īstenībā viņam kaut kur iekšā ir vampīrs vai vilkatis, vai vēl kaut kas cits, kas prot arī ar varu ņemt un izcīnīt. nu nevar būt viņš tik ļumīgs. huh. sitā vajag. pašlaik es katram savu draudzeņu draugam esmu veltījusi vismaz vienu ierakstu. tā kā šis arī ieies vēsturē :D "pirmais solis" (giggle)

runājot par mani, es sāku pierast pie brīvās meitenes statusa.

tur nekā eksotiska nebija. bet man jau tagad pietrūkst cilvēku drūzmas, metro, nēģeru, tīro, skaisto ielu, mazo mīlīgo veikaliņu, krāsaino apģērbu veikalu, viesnīcas gultas smaržas, party skaņas aiz loga naktīs, bmw sajūtas...ak.
man ir beigtas kājas, jo 3 dienas pavadīju, mēģinot izķemmēt visus Minhenes veikalus. protams, šorīt, kad vairs nebija palicis ne cik laika, pamanījām vēl dažus lieliskus, kuros nepabijām, bet nekas. ziniet, es esmu oficiāla bmw fane.
man gribās ar draudzenēm aizbraukt uz tādu pilsētu. pofig kuru. vnk eiropas puslīdz lielu pilsētu. tur ir tāāda nakts dzīve. man pat mamma teorētiski bija gatava ierādīt labākos klubus minhenē, bet nu..es jau viena.
galu galā lidostā paspēju arī cigaretes kaut ka'das īpašas nopirkt pa kluso. un tagad es krāmējos ar mantām.
čau brīvlaiks! čau! esmu gatava.

huhhh..pamodos 10os un kopš tā brīža visu laiku lādēju visas iespējamās dziesmas saistībā ar Krēslu. un klausos.
bez cilvēkiem sev apkārt es tiešām kļūstu psihotētiska.

Paramore-decode

man šodien solās būt lieliskas 7 stundas deju zālē. un tā līdz 9.maijam. ārg. es šovakar obligāti eju uz Postu. obligāti, jūs sapratāt? man tik tiešām vajag izvēdināties. es nevaru sagaidīt Minheni. un vispār viss, ko es rakstu izklausās pēc mēsla. jo vienīgais, par ko es pašlaik domāju ir Krēsla - Edvards un Bella, un mazliet Didzis.

Let's go insane

es noskatījos krēslu. vēlreiz. jau 4to reizi. un nebija nekā labāka, ko es varēju darīt. pat pēc ceturtās reizes man liekas kaitinoša tikai saruna ar Džeikobu La Push pludmalē. mani kaitina Džeikobs. kas liek domāt, ka no otrās filmas man patiks tikai sākums un beigas. ārg. bet visa pārējā filmaa...love. es jau pat zinu vārdus svarīgākos. mm..

adore.

man dikti gribās šovakar kaut ko padarīt.
enībadī?

es gribu brīvlaiku uz pilnu klapi. taču nelieciet man mājās mācīties matemātiku un sūknēt putekļus!

vakar postā es parunājos ar D.J. es viņu mazliet dievinu. āārg.

vakar postā leldes galva pabija starp striptīzdejotājas krūtīm.

un šorīt man atkal nezvanīja modinātājs.

ā, un manuz galvas ir atombumbas sprādziens.

man ir tualetes papīts ar aitiņām. ieraudzīju un sapratu, ka man gribās ar vampīriņiem vai jebko citu, kas nav tik naivs.

sandis bacāns has a crush on me :D

lelde te visu vakaru sasit plaukstas. jo..nu..viņa ir ieslēgusi savu skypu. jūs drošvien zinat, ko tas nozīmē? :)

uz ko tikai VIŅI nav gatavi Čiekurdāmas dēļ!..

viņai "ir bail"(l.č.) un viņa "ir vienreizēja"(e.j.)

bububū.
es šovakar esmu čirkaina un man ir prieklaimība.

"Ceru, ka mani pa mulki neuzskati, ka es ari kaut ka lidzigi izdariju...pametu...man pat nebija sapigi un gruti...baigi apriebas un viss...bet ko par mani! Labak pastasti Tu..."

still sandis bacāns

man pagalmā aug sniegpulsktenītes. šodien sapratu, ka neprotu izmantot laiku, kad man nav nekādu plānu. jūtos kā bez rokām.
toties ārā ir pavasaris. beidzot ir.

man vienīgajai liekas smieklīgs sandis bacāns joprojām? man tagad pie īpašajām ir jau otrā viņa vēstule. tas noteikti kaut ko nozīmē :D

man jau nav divi: viens tumšs romantiķis, mūziķis, otrs garš blonds ar zilām acīm.
izklausās pat labāk nekā patiesībā.

No: Sandis Bacāns 15:08 Sveika, redzu, ka Tev ir kaut kas līdzīgs kā man... Cik es saprotu, Tu ar J.P. izšķīries?! un tāpēc es rakstu, jo, kad es pateicu, savai bijušajai, viņa meklēja kašķi visur...sauca mani arī par debīlu un idiotu :D :D :D Bet tas jau tā...jūs tagad ar strīdaties?!

khihi. es, protams, viņam neteicu, ka pēc manas teorijas sanāk, ka viņš pats sevi par pidaru nosaucis..:D

pagājušo nakti atkal pavadīju histēriski raudot. cēlonis, protams, bija tas, ka Edvards pamet Bellu, bet to visu psihāku padarīja visa mana neizdevusies vakardiena. goda vārds, pēdējā laikā arvien vairāk ir dienu, kad es gribu apgalvot,ka sliktākas man nav bijušas. jā, un galu galā, vakar, kad es gulēju gultā un raudāju, man likās, ka es nekad vēl tā neesmu raudājusi. man tā sāpēja sirds un žņaudzās kakls, sāpēja tik ārprātīgi, ka likās, kaut būtu tuvumā kāds, kurš var palīdzēt, likos galīgi bezpalīdzīga, histēriska un nožēlojama. un tomēr. man šodien bail atvērt grāmatu. es šodien negribu raudāt. šodien ir īpaša diena. :)
nu..lai jums jauka diena, mīlīši.

pirmām kārtām, šodien sapratu, ka man ir iestrādājies pretīgs ieradums uzņemt pārtiku uz ielas, piemēram rīta narvesen kafija ceļā uz skolu, banāns ceļā uz mājām, kefīrs nākot no treniņa. es to izskaidrotu vai nu ar to, ka tas ir mans vienīgais laiks, ko nekādi citādi lietderīgi neizmantoju, mājās gribās vai vajag darit kko bišķiņ svarīgāku..pietam valmieras zaļais kefīrs ir baigi ērtā iepakojumā. khi.

mhm..šodien biju tik gandarīta, ka 2 stundas pēc kārtas pildīju tos csn testus, sajutos zinoša. nenoliku. atkal viena sasodīta neuzmanība un čiks. bet es joprojām vismaz jūtos zinoša. :)

baigi sagribējās cigareti. šovakar man daudz jāšuj. pieteicos annikai palīdzēt sašūt beneficei dažas tērpu detaļas. es zinu, laura teiks, ka esmu muļķe, bet tas ir tas, ko man patīk darīt. daudz labāk par vjetnamas karu vai "Būri".

es vispār esmu galīgi traka ar to "krēslu". katru brītiņu, kad manu prātu nenodarbina dejas soļi vai csn, es domāju par edvardu un bellu.mm..

pārnāku mājās no treniņa, kurā es beidzot sapratu, ka man ir daudz labāk ar manu pašreizējo partneri nekā ar iepriekšējo. katru manu vēlienu, lidojumu, kritienu un kādu citu triku joprojām pavada interesants ķērciens, taču, ja man tā ir vieglāk un dabiskāk, tad kādēļ gan man to nedarīt? mhm..man laikam beidzot jāsāk uz visu raudzīties vieglāk un dabiskāk. tas, protams, nenozīmē, ka es pārstāšu lasīt "krēslu" vai beigšu sajūsmināties par edvarda un bellas attiecībām, tomēr, es centīšos kaut kādā man vēl nezināmā veidā padarīt savu dzīvi vienkāršāku.

neskatoties uz šo apņemšanos, mani nepamet nepadarīta darba sajūta. dēļ janeka. es beidzot teikšu kaut ko no sirds ļaunu un savtīgu, bet es gribu, lai viņam salūzt sirds. tā pat kā man salūza. pie katras iespējas, es cenšos iztēloties to, kā viņš varētu ciest. ne-e, es neesmu zemiska un ļaunatminīga, es esmu cilvēks. es gribētu, kaut es varētu sajust izcilu un neatvairāmu smaržu, kas liek skriet man skudriņām. okej, pirmkārt, šo apsēstību esmu aizņēmusies no saviem pašlaik mīļākajiem grāmatu varoņiem, otrkārt, to rakstot, sapratu, ka tieši tā man bija..ar Tā Tur smaržu. tikai mazliet ne tik ļoti vampīriski.

ar Leldi šodien sašutušas mēģinājām rast izskaidrojumu tam, kādēļ mums nav draugu, jo izrādās, ka abas viena par otru šī iemesla dēļ brīnamies. "tu taču esi ideāla". es klaigāju un jautāju daudziem. Piens sacīja, ka arī viņu nomāc līdzīgs jautājums, viņš uzskata, ka tas ir dēļ augstajām prasībām, dēļ izvēlības, dēļ kaut kā, kas ir bijis un no kā nevar tikt vaļā. es piekrītu. pilnīgi piekrītu. tikai tad man uzreiz iešaujas prātā - mēs taču neesam vienīgās ar smalkiem kritērijiem -> bet mēs laikam esam piedzīvojušas to, ko sauc par pirmo mīlestību jeb vai pirmo vilšanos pretējā dzimumā(nejau vilšanos tādu, ka viņš slikti skūpstās vai neģērbj tādas bikses, kādas man patīk, bet īstu, neviltotu sāpinājumu). un tad, redz, es secinu, ka tā dzīvē ir ar visu. ja tu vienreiz esi apdedzinājies, tad nākamreiz tu tūkstoš reižu pārliecināsies par temperatūru un uz acīmredzami svilstošo pat neskatīties. tomēr tā pat, katrai vielai ir sava degšanas temperatūra. un mana viela mani neapdedzinās, mana sakarsīs tik tālu, lai tikai piekausētos man.

ak, man patīk mana jaunā teorija.
es šaubos, ka šovakar uztaisīšu prezentāciju par vjetnamas karu, jo Lelde drīz būs klāt...o viņa tikko ienāca. man kļuva siltāk.

pārrados mājās no šokolādes masāžas. jūtos tik ārprātīgi relaksēta, ka neko vairs šodien negribu. bet man vēl jānokārto teorija un vēl treniņš.
hmmh.
vakar, kad iegāju Postā, es vakardienu pasludināju par drausmīgāko dienu šogad.tagad es jau esmu paŗdomājusi, bet klausieties. pirms treniņa vakar neko jēdzīgu protams neizdarīju. treniņā taisot trikus ungalīgi ieejot azartā kaut ko izdarīju ar savu tjipa sprandu un uz klubu gāju, nevarot pagriezt galvu pa labi. joprojām nevaru. ejot ārā no mājas uz Postu ilgi dimāju - vajag man dokumentus ņemt vai nevajag..bet man nekad tur neviens nav jautājis, nepaņēmu. a šiem pofig mani argumenti par to, ka viņi nekad nav prasījuši un ka mana draudzene svin dzimšanas dienu, man jāiet pēc dokumentiem. aizgāju ar. un man pazudušas baltās tiesības. gāju ar medicīnisko izziņu, kuru apsargi ilgi izsmēja, jautāja, vai man neesot arī bibliotēkas lasītāja karte, to visu es dusmās noklausījos, bet beigu beigās iekšā tiku ar norunu, ka nākamreiz paņemšu normālus dokumentus. bet āķis ir tajā, ka es jau nevaru nolikt arī tiesības bez baltajām. hahā. tā es tur pie tā galdiņa sēdēju, nevarot paskatīties pa labi, dzēru šampi uz anetes veselību..tram ta ram..un man laikam palika labi tajā brīdī, kad atnāca janeks un kā vienmēr uzvedās kā idiots, izraisot manī un leldē lielo WTF un es sapratu, ka viņš tiešām ir lohs un man ar viņu vairs nav nekā runājama. galu galā es mājās biju pirms 4iem rītā, ļoti labi izballējusies un citādi labi jūtoties, aizmirsusi par sprandu..vakar man bija mans labākais vakars postā, tieši tā party party daļa. ā, mūs daudz fočēja. izrādās, LAUR, TUR TAGAD KĀDS ĻOTI LABI PAZĪSTAMS FOTOGRĀFS PIESTRĀDĀ!!! :D mēs ar leldi to izmantojām, daudz fočējāmies. khihī.

mazgadīgajam noziedzniekam uzdeva jautājumu:
- nu, ko tu vispār vēlies?
un viņš atbildēja:
- es gribu, lai tētis šovakar nopērk desu.

es domāju, ka es rīt netusēšos. šoreiz es tiešām ļaušu vaļu sirdsapziņai. es sajūtos slikti par to, ka man ir tik daudz, līdz ar ko es esmu ārprātīgi pateicīga saviem vecākiem. no visas sirds. es ticu tam sauklim "sāksim ar sevi", un varbūt, ja es šo vienu 5dienas vakaru iztikšu bez grantini, šampanieša, kokčikiem...tad savu sirdsapziņu būšu atvieglojusi, kas atkal skan egoistiski, bet iespējams ar laiku tas kaut kādā ziņā var palīdzēt kādam citam, kuram tiešām gribās kaut tikai desu. varbūt es aizbraukšu uz rīgu nevis lai ballētos, bet ieraudzīšu uz ielas kādu bērnu, kuram atdošu kaut pusi naudiņas, ko būšu iecerējusi iztērēt ballīšdzīvē.
un ne jau tagad visu mūžu es ievērošu šādu celebātu, bet vienkārši nospraudīšu robežas un klausīšos tajā, kas notiek apkārt, nevis kaut kādā Amerikā un filmās.

es ceru, ka pienāks laiks, kad manai sirdsapziņai vairs nebūs, ko man pārmest.

daudz nedomājot, es atzīstu, ka šis gads tādā garīgā ziņā man ir visdrausmīgākais kāds jelkad bijis jāpiedzīvo. es pašlaik vēlos, kaut nekad nebūtu sapinusies ar TO IDIOTU, kuru, man šķiet, es ienīstu dēļ tā, cik nenormāli egoistisks un drausmīgs viņš ir bijis pret mani. man goda vārds doma par viņu liek justies pretīgi. tiešām pretīgi. tad vēl tas, ka tagad, kad beidzot klasē viens ar otru esam paraduši un no sirds sākuši dalīt to, ko tikai tuvākie klasesbiedri var dalīt, mums ir palikuši vēl tikai nieka 3 mēneši, lai to baudītu. tas nozīmē, ka es atkal zaudēšu kaut ko skaistu, ko es gribētu paturēt visu mūžu. pieaugšanas process ir drausmīgs. sāpīgs. pietam ar sevi es vispār nelepojos, vispār neko labu šogad neesmu devusi pasaulei. es tikai esmu visu laiku sevi žēlojusi.
3 words/8 letters I HATE YOU, bļaģ tu sasodītais muļķi!

man vajag tagad izgāzt dusmas. ļoti vajag. citādi man var sanākt 5dienas vakarā, Anetes dzimšanas dienā, Leldes žetonvakarā. būtu lieliski, ja viņš neierastos Postā. huhh..

prr prrr Ma Ma!!

turpināšu sapņot par kurpītēm. es saprotu, kapēc es palieku sekla. man nav vēlēšanās iedziļināties sevī un saprast, kas tur notiek. tapēc es domāju par kurpītēm, Jonas Brothers, Edvardu, ballītēm un pārsteigumiem.