man arī gribās izstāstīt par vakardienu. x diena. tātad, pamodos vēlu. ļoti vēli, bet izgulējos. pus1os, ja nemaldos. tad man bija stundiņa, lai sataisītos. ar Aiju, Baibu un Začu laidām uz Rīgu. Baiba brauc nepārprotami unikāli. nekad nebiju vienā braucienā uz Rīgu tik daudzas reizes azspiedusi acis aiz bailēm. :D bet viss kārtībā. double caffe ieņammājām siera kūku, suši un katra vispār kaut ko citu un gājām uz koncertu. es teiktu, ka dievīgi. es saktos un iedomājos sevi tautas tērpā lecam tos lecienus. man gribās to visu - gan tās dejas, kurās zača saka, ka visi kulisēs grib nomirt, gan tās liriskās, gan ar tiem sitamajiem, gan meiteņu..es gribu tautas dejas. mhm. nu tad man nācās nepalikt uz otro daļu, jo aijai gribējās ar savu čalīti bišķiņ pačilot, mēs ar baibu mašīnā viņus sagaidījām un notīrījām viņu mašīnai logus, kamēr šie bučojās. pie vienības gatves Staķika uzpīpējām. mašīnā. neskatoties uz to, ka Aija met nost. :D Atpakaļ bija tik pat jautri kā turp. IZkāpu un gāju uz Spīdolu, kur Leldža ar Arturčiku un Gunu taisīja sienas rotājumu or smth. :D izspēlējos burbuļus pie datora. wtf? gājām uz studiju, kur paredzētās stundas vietā un vēlāk braukšanas pie čikina, aizrunājāmies 5 stundas, kā rezultātā mēs ar Aiju ap pus1iem divatā pilnīgi skaidrā iegājām Postā. nebija nemaz tik traki garlaicīgi. vienīgi x cilvēki pārsarā. ā, izrādās, rinkevics ar to meiteni ir kopā jau gandrīz mēnesi, bet viņa tāda blata esot, iepriekšējais draugs esot uzdāvinājis viņai mersi n stuff. nu nezinu. jā. ar stundu mums pietika, lai saprastu, ka beidzot mūsu kājas vairs nevar pavilkt viņām uzspiesto slodzi. āā, es aizmirsu pieminēt, ka man bija balts vilnas džemperītis un baltie zābaki un faltēti svārciņi. ļoti klubiski. :D
tad es atnācu mājās un tagad es gaidu tēti un braukšu uz laukiem. uhh..

nē, tomēr arī no O.Vācieša man kaut kas patīk. šis man liekas izcils. ahh

Neej garām,
Jo tu esi atoms
Manā neatklātā molekulā,
Frāze – neatklātā teorijā,
Zvaigzne – neatklātā galaktikā.
Netici tiem, kuri gudri melo.
Katrs pretimnākošais ir Kolumbs,
Un, ja pārāk maz ir Ameriku,
Tici –
Tā nav Ameriku vaina.
Pārāk maz ir stipru karavelu,
Pārāk saudzīgi un maigi
Sirdis plosa kilometru ērgļi,
Neprot, neprot cilvēkbērnu āda
Saules gaismu pārvēst hlorofilā.
Cilvēks paliek daudzsološs kā pumpurs,
Viņam bail no zieda eksplozijas.
Neej garām,
Nebaidies
Uin tici –
Neizšautas patronas ir smagums,
Neizglāstīts maigums – tās ir sāpes,
Nenopļauta zāle – tā ir kūla,
Bet vienalga – tu man paliec atoms.
Un vienalga, kas man dzīvē būsi –
H20 vai ķēdes reakcija,
Grūtums mans vai mana vienaldzība –
Viss vienalga – tu man kaut kas esi,
Viss vienalga – tu mans atoms esi,
Un tu zini, ka viens atoms maina
Visas cilvēciskās asinsgrupas.
Nepazūdi.
Asins pārliešanā
Tad var iznākt liktenīga kļūda.

mēs ar Mārtiņu esam vienīgie no iesācējiem, kuri tagad zin visu deju. jej.

un tagad, LAURA un KRISTĪNE ieklausās kārtīgi:
Lelde šodien bija pie Kāmja. Mājās. Tur, kur mēs visus šos 3 gadus neesam bijušas, bet viņa tur jau pēc pusmēneša kopādejošanas tur ir pabijusi. es sākumā ļoti ļoti dusmojos, to uzzinot. Jo sirdī var ielaist tikai ielaižot mājās. varat iedomāties? Kāmis mūs nelaiz'savā sirdī.
es to zināju jau sen, tikai tagad es sapratu, kur tā vaina.

sēžu zem oranžās gaismas, dzeru saldskābu tēju, rēķinu matemātikas uzdevumus, pīpēju ūdenspīpi un domāju, kapēc mana dzimšanas diena nekad nav iekritusi tā saucamajā melnajā piektdienā. ilgi domāju līdz vienā brīdī sapratu, ka man dzimšanas diena taču ir 14. datumā, kas nav 13ais, respektīvi, man dzimšanas diena nekad nebūs melnajā piektdienā.

es neteiktu, ka es nožēloju, ka neaizgāju uz skolu, bet man ir mazliet vainas apziņa, jo mums rīt ir tas teātra dziesmu konkurss, pietam, Laurai skolā ir vientuļi. ehh./

es taisu viltoto zaķi, tā kā turam īkšķus, lai man izdodās beidzot kaut ko pagatavot garšīgu. :)

vēl man ļot gribās pateikt Annikai, cik ļoti man patīk visa viņas ideja par izrādi. viss tas, kā viņa tur visu ir izdomājusi un salikusi pa plauktiņiem. man tas tik tiešām šķiet ārkārtīgi skaisti, es pat teiktu, ka atkal viņas ideja ir izcila un es varu tikai cerēt, ka mums visiem viss izdosies, bet tajā pat laikā es apzinos, ka Annika to sapratīs nevis kā objektīvu viedokli, bet gan kā pielīšanas mēģinājumu. es esmu viena no pavisam retajiem cilvēkiem Beneficē, kas viņai nepielien un es esmu vienīgā, kuras labos vārdus viņa noteikti uztvertu tā. tik daudz es viņu pazīstu.
damn.

tātad.
2 stundas pavadīju autobusā ceļā no Kandavas. labi ir tas, ka aiz manis vairs nesēdēja tante ar smirdošām kājām, slikti tas, ka tā kārtīgi tomēr autobusā izgulēties nevar. vakar, tb, šorīt aizgāju gulēt ap 6iem rītā, lai jau 9os celtos un modinātu Leldi un Verneru, lai brum brum uz autoostu. :D
nu..par vakardienu? es laikam kko vakar jau uzrakstīju. amm..sākumā bija tāds manā stilā mierīgais - katrs savā stūrītī :D bet nē, Sandis dikti laipni mums piedāvāja visu ko, kas tik viņam bija, jā arī saunu, baseinu un džakūzī. :D es neblatošu. tikai bišķīt. :p jamm..ar Leldi džakuzī taisījām rotaļas ar putukrējumu un tā nolaizīšanu..divatā. :D ārprātīgi labi. es tur gribu vasarā. nu ja.
tad tram ta ramm..kko čilojām, man palikās slitki kaut kur pakrūtē, verners ar rūdi mani izdžizoja, no kā man actually palika labāk un pēc tam vēl Kriksis un Lelde parūpējās par to, lai es ieņemtu zāles. :D daudz pīpējām. nē nu cik tur. viena paciņa un mums meičām. tad es kādu laiku biju tāda nekāda - izdžisota. :D un tāā''ad....sāka skanēt Halo. un aizgāja. mēs ar Leldi izdomājām deju pie krazy. baigi foršo. bāigi. domājam, varbūt uzstāties kkur. nu tad kādu laiku bija ļoti jautri. a bet tād..es uzgāju pie datora, atnāca verners pie manīm un pārējie pilnīgi visi aizgāja uz klubu, kur ieeja par 2Ls un pretī dod sarkanu aprocīti. pat tad, ja viņiem tur būtu gājis labi, nekādā gadījumā nenožēlotu to, ka neaizgāju. es izbaudīju laikam pašlaik visvērtīgāko sarunu savā mūžā. tiešām. ahh. saturu nestāstīšu. tad viņi atnāca atpakaļ, turpinājām daudz un smieklīgi dejot, vārtīties pa grīdu utt līdz brīdim, kad daži tā kā aizgāja gulēt un bla bla, arī lelde, kriksis jau sen un es gāju gulēt lielajā televizora istabā, kur vēlāk sanāca, ka guļ arī janeks. un tagad tā daļa, ko jūs iespējams gribat zināt visvairāk.
mēs tur tādā klusumā un tumsā gulējām(klusums nosacīts, jo raitis no džakuzī visu laiku kliedza manu un leldes vārdu visās iespējamās intonācijās) ūn es ar kādu 10 ja ne vairāk reizi pēc laika atskaites savā galvā no 5 līdz 1 saņēmos, nē, man vnk beidzot iznāca ārā:"Jāni? mēs kādreiz izrunāsimies?", viņš tēloja pusaizmigušu un teica, ka jā, es piedāvāju spilvenu, viņš atteicās un teica, ka labprāt izrunātos, bet viņam nav garastāvokļa un nāk miegs, pēc šī teikuma es sasmējos. tad atkal bija garš klusums. un tad viņš ar "starpcitu" iesāka monologu par to, ka mūsu sarunas vnm izvēršas par viņa monologu. sava daļa taisnības tur ir, bet tas tapēc, ka es daudz īsāk māku noformulēt to, ko domāju un es nerunāju apkārt, bet pa taisno. mhm. viņš teica, ka grib, lai mēs paliekam labi, ļoti labi draugi. viņš ļoti gribot, uz ko es viņam teicu, ka mēs nevaram būt draugi. kapēc, lai mums tas pēkšņi izdotos.? un tad viņš pateica:"nu labi, tad es ar tevi nekad vairs nerunāšu." man tajā brīdī iekšā viss vēl vairāk pasliktinājās, bet es viņam teicu:"nu labi" un turpināju klusībā gulēt līdz brīdim, kad viņš izgāja ārā, lai nebūtu jābūt tik neērtā situācijā ar mani. es dzirdēju kā viņš tur spieda ārā smieklus(atceraties,ka viņš ditki gribēja gulēt). tad ar mani notika kautkas vēl nebijis. es skatījos skatījos skatījos tumsā un vienā brīdī vnk ārprātīgi sāka birt asaras un es bez maz vai balsī raudāju un situ sev par to, ka es nevaru tikt pāri tam idiotam. es goda vārds, ja varētu, izsistu visu par viņu no sevis. mhm. bet man pārgāja. es turpināju blenzt sienā, tad viņš atnāca gulēt, aizmigu, no rīta pamodos un sapratu, ka rūdis ir gulējis man pie kājām, bet esjoprojām izskatījos salīdzinoši labi un tā palēnām baudīju ārprātīgi skaisto saulaino rītu tajā supermājā. uzrakstīju janekam zīmīti, kuras saturu arī nestāstīšu, tikai to, ka pēdējais bija "p.p.s. tikai nekļūsti iedomīgs" un parakstījos kā babyface. ieliku viņa somā. lai gan man nav 100% pārliecības, ka tā bija viņējā. :D
nu neko. es te tā sēžu un gribu saņemties, lai mācītos, un domāju, ka es esmu pelnījusi kaut ko skaistu. lūdzu. beidzot kaut ko skaistu un nesāpīgu.


visā visumā kandavā gāja forši. tikai J.P.

khi.
lejā iet vaļā kaut kas līdzīgs dziedašanai. raimonda paula vecās dziesmas. tikai ar katru dziesmu tas pārvēršas arvien lielākā bļaušanā.
a es te tā atnācu atvilt elpu un neticami tālu tiku bubble shot spēītē līdz man apnika. tas ir tagad.
vispār te ir kā tādā kūrortā. ar leldi peldējām baseinām, es ūdenskritumu noturēju par laipiņu, kas vēl nav nekas salīdzinājumā ar to, ka man virsū esošais peldkostīms bišķ tā kā nestāvēja vietā un kritīnei točna, par janeku un verneru nezinu, atsedzās mana labākā puse. :D
verča ar mani runājās par didzi. khi.
čāāu

ā.
es beidzot atradu formulējumu tai sajūtai, kas man iekšā ir pret J.P.:
es ļoti ceru, ka kādreiz kāda pret viņu jutīs kaut pusi no tā, ko jutu es. es nezinu, kas tas bija, bet tas bija daudz. jā, ļoti daudz.

p.s. bet tas tā, manā cēlsirdīgajā garastāvoklī. ja man būtu cits, es drošvien teiktu, ka es ceru, ka kāda viņu kādreiz sāpinās tik ļoti un nežēlīgi, kā viņš mani, bet tas šitenībā nebūtu tas, ko es domāju. es tomēr esmu labdabīga un vēlu vairumam cilvēku patiesu laimi.

tik melots, ka nenāksi,
tik zināts, ka nenāksi,
tik ticēts, ka - nāksi.

šwovakar mēs lasam dzeju un dziedam mārtiņa freimaņa dziesmas akapella.
ir savādi - zināt, ka ir te pat un nu..tagad, un apzināties, ka nekad nebūs pa īstam.

man šķiet, es turos pie vecā un neiazmistamā tikai un tieši tapēc, ka neaizmirstams.
man tikai vajag, lai nāk. jo man nepatīk iet. man patīk, kad pie manis nāk.
es domāju, ka rīt es sevi mazliet par daudz samocīšu.

bet mani draugi bučojās un mīļojās. mani tagad sauc pēc palīdzības, lai beidz viņu skūpstīt. bet es tikai smīnu un nonstopā smaidu, jo es tikai pavisam vienkārši gribētu būt viņas vietā. varbūt ne konkrēti. bet ar to pašu sajūtu. saukt pēc palīdzības. pēc palīdzības no laimes.

Tumsa un gaisma mijās
Tavā sejā tik ātri
Kā pulksteņa tikšķi-
Nepaspēju izsekot
Ko tumsa grib noklusēt
Ko gaisma grib izteikt
Tumsa un gaisma mijās
tavā sejā tik ātri
kā vējš koku lapotnē-
Nepaspēju izsekot
Kurā zarā kurā pazarē
Kad atkal jau miers…
Nepaspēju būt ne
Laimīga ne nelaimīga
Vienīgi apjukusi
Un vienīgais ko vēlos ir
Pārstāt minēt mīklas
Un reiz pavisam vienkārši
Pavisam nesarežģīti
Mīlēt
(Maija Laukmane)

es esmu savās tālajās mājās. JAU. māsa skatās multenes. mamma teica, ka esot pieķērusi tēti pīpējam. svarīgi pieminēt, ka manā ģimenē - ne tuvajā, ne tālājā - neviens nesmēķē. :D pašlaik man tas vēl liekas smieklīgi.

es tik tiešām esmu izveseļojusies. šonakt biju saņēmusi vēstuli no J. izlasīju jau pa dienu. un tikai tagad apsēdos pie datora un atcerējos, ka, ak pareizi, bija vēstule. laikam jāatbild. īpaši gribu pieminēt daļu, kad, es viņam iepriekš biju jautājusi, vai viņš beidzot ir saņēmies, ar domu, vai sācis mācīties un vai beidzot vairs nedara pāri savai mammai, uz ko ivņš man ziniet ko atbildēja? - "sanemies varbut esmu, bet nekad nav bijis laiks vai iemesls aiziet lidz tevim ;)" mhm. viņš pārprata un es viņam tā arī aizsūtīju, ka es jautāju par skolu un par mammu. :D viņš drošvien domā, ka man joprojaām ir grūti, bet NĒĒĒĒ. khi. :p

visi ir tik sasodīti cieši saistīti savā vai citu starpā.
es lasu savas L 17gadīgā boyfrenda(es zinu, ka izklausās mazliet tā neiejūtīgi, bet pašlaik tam nav nozīmes) un vispirms es konstatēju, ka viņš tik tiešām ir viņā dikti saķēries. tad es lasu tālāk, kur ir pieminēts Mārtiņš, pie kura viņš mācās spēlēt ģitāru, bet savukārt, ar kuru es dejoju salsu. nu ja. bet mans salsas partneris un viņa ģitāras skolotājs ir manas A boyfrends, pietam jau otro reizi. bija pat laiks, kad es viņu iespējams nicināju pat nepazīstot, tikai tamdēļ, ka A man bija tik daudz ko slitku par viņu pateikusi. bet tālāk? A mani iepazīstināja ar E, kura ir soliste grupā, kurā spēlē arī A boyfrends. jā, un šodien pamanīju, ka E ir ļoti draudzīga ar manas klases L un S, kuras ir mazas izspūrušas meičiņas. Savukārt mazā izspūrusī S kādreiz mācījās ar mani vienā bērnudārzā un dejoja vienā dejošanā, caur viņu es tā kārtīgi sadraudzējos ar I, kas ilgu laiku bija mana labākā draudzene. runājot par I, viņa kādu laiku bija baigajos draugos ar K, kurš savukārt mani iepazīstināja ar ļoti daudz pieminēto J. bet arī ne par to šoreiz. pēc J es iepazinos ar R, arī caur K. dēļ tā paša K es baigi sadraudzējos ar savu L, ar kuru arī mācos vienā klasē, kur savukār mācās arī mana K un mans K. :D daudz man to K. bet vatever. atgriežoties pie J, pēc Meksikas mēs visi kaut kā uztaisījām tos tā saucamos Foršos, kuru sastāvu jūs plus mīnuss zinat. bet vēl, runājot par J, viņš ir manas otras L bijušais, nu mans arī, jā, bet viņas bijušais viņš bija pirms kļuva par manu bijušo. :D mhm. tad es savu otru L kādu gadu vispār nesatiku. dēļ J. tad atnāca vasara un...man apnika.
es visu šo nesāku ar kādu konkrētu nodomu, bet es vnk tikko atkal draugos skatījos kkādas x galerijas, kur man bērnībā pazīstami cilvēki tagad tusējas ar maniem 9.klases klasesbiedirem, bet es sestdien braukšu uz Kandavu pie arī salīdzinoši x cilvēka, kuru es pazīstu vēl caur ķēdīti jau pieminēto..aij.
es vnk dažkārt domāju, vai tas viss saistībā ar Foršajiem tā būtu, ja es nebūtu bijusi kopā ar J, kas pašlaik ir viens no nozīmīgākajiem posmiem manā dzīvē.

man šodien vnk vairāks reizes sagribējās kādu tādu, kuram stipri aplikt rokas un bezšaubīgi galvā zināt, ka tas ir tieši tas, ko es šobrīd vēlos. jo es zinu, ko es vēlos. šobrīd.

es gatavoju sev vakariņas un domāju, ka man vajadzētu beidzot kaut kādu saturīgu blogu publicēt. bet es apsēžos un saprotu, ka man nekas nenāk ārā. kapēc? varbūt man vnk nav nekā kam nākt ārā?
es vnk tā izdomāju..kopš es atbrīvojos no tās sajūtas dēļ Janeka un kā saka Laura, kļuvu atvērta jaunām iespējām, es iztukšojos, iespējams pat labā nozīmē, bet es negribu būt tik atvērta, ka viss, kas manī ir, izkūp uz visām pusēm [te mani pārtrauca manas piedegošās vakariņas] tas taču nebūtu normāli, ka es sev vairāk patiktu tad, kad ciešu nevis tad, kad manas ciešanas ir pagaisušas. (ciešanas izklausās tā spēcīgi, es zinu)
BET. varbūt man vnk patīk, ka manī kaut kas ir. vienalga kas, bet kaut kas. nevis tikai avantūra vai ideja, bet kaut kāda sajūta dēļ kāda vai kaut kā. es tagad saprotu, ka mans aicinājums noteikti nav brīva meitene un no tā izrietošās izdarības.
ziniet, kapēc tā? tapēc, ka jebkāda veida iedvesma uz radošām darbībām man rodas no tā, kas manī ir iekšā. a ja tur nekā nav? tas ir tā pat kā ar māksliniekiem un radošajām personībām. viņiem vajag mūzu. pat tad, ja mūza liek ciest, tev vnk ir ko gāzt ārā..mākslinieciski gāzt ārā.
haha..man tikko ienāca galvā doma publicēt draugiem.lv visus manus šeit esošos blogus, kurus rakstīju sakarā ar Janeku (t.i. 85%) un apakšā uzrakstīti HAHA. bet es protams apzinos, ka visi tad vēlāk domātu,ka esmu galīgi nojūgusies un nafig vispār es tā darīju?
kāmis šodien ieminējās, ka es esmu atriebīga pēc tam, kad Rihards mani fizikā apklusināja un es sāku plānot, kā viņam atdarīt. pirmkārt, es bieži esmu tā, ka kādu apklusina, otrkārt, man ir tik augstas ambīcijas, ka es nevaru izturēt, ka mani kāds apklusina. es protams noliedzu to, ka es varētu būt atriebīga, bet tad es tā padomāju. mana jaukā mīļā siltā maigā dzīvespriecīgā dvēselīte tiešām dažkārt vēlas uz tiem mazajiem pāridarījumiem atdarīt. tikai kapēc es uz tiem lielajiem sāpīgajiem pāridarījumiem manā virzienā nevaru reaģēt agresīvi, ar drāmu, atriebties, likt justies viņam slikti un nožēlojami? nu tā, kā es jutos?
varbūt man vnk vajag mazliet laika, lai es vienreiz pamostos un saprastu, ka ir pienācis atmaksas laiks. nu gluži kā šausmu filmas sākumā.
nē, visā visumā es esmu "saules stariņš", tikai man dažreiz pieiet priekšā mākonītis. :D
bū

iespējams, mums katrai vienmēr atradīsies kāda sāpe - nav atnācis draugs, nav atnācis tētis, nav tā drauga, kam atnākt..- bet es laikam tomēr protu nolikt to lietu malā un priecāties par spīti visam. es ceru, ka Laura šonakt pagulēja. bez miegazāļu efekta. tas nozīmētu, ka kaut kādā ziņā arī viņai vakars kaut kas izdevās.
izrādās, mums ar stiebriņu jāiet uz režisoriem. kha.
kur pie velna man var noderēt teksti par lapiņām? :D vai lapiņu dejas? pat tad, ja tas ir tas, kas man sanāk, neviens man par to nemaksās.
vakar sapratu, cik ļoti man patīk Postā. ā, Stiebriņš rarr laida ar agnesi, jā to skaļo un pļāpīgo, rinkevics izšķīries no draudzenes un tagad viņam katru vakaru esot cita, man vakar saplēsa manu pirmo reiz uzvilkto blūzi, bet pofig, mamma ar tēti man nopirka pilnu ledusskapi, eglītis ir baigi sabiedrisks džekiņš, kopā ar janeku un rūdi brīžām darīja sliktas lietas(uzsvars uz janeku un rūdi, kuri parasti lielu daļu cilvēku uzskata par "dīvainiem"), dzintis ir kaut kāds totāls spridzeklis, es nedabūju apsēsties, ja viņš bija tuvumā, bārmenis uztaisīja kokčiku speciālu man, jo es prasīju kaut ko saldu un garšīgu :D..amm..kas vēl, kāmis vēlāk jau visu laiku bija ar tām mazajām..again. tanita man arī tomēr patīk. rūdis vakar bija jauks, tiešām. janeku apsveicu, bet mūsu attiecības varētu raksturot kā neveiklas, kriksis un mārcis ir tīīk smukiņi kopā, es viņus mazliet mīlu, Lelde kā vienmēr prieka stariņš, tum tu rumm, eglītis varētu būt ļoti labs draugs, visādā ziņā, almants bāigi dejo, karīnu un santu satiku, karoč, pie mana galdiņa līdz brīdim, kad es aizgāju, bija pasēdējuši visi man zināmie tur esošie jvģ beidzēji(es pārspīlēju), mani klasesbiedri, foršie, nu un visi pārējie.
āhh..
man tā patīk.
un tagad es domāju, ko darīt šovakar pēc konkursa..

Loving, hopeful, open. Likely to carry on an romance from afar. You are The Window Shopper.

You take love as opportunities come, which can lead to a high-anxiety, but high-flying romantic life. You’re a genuinely sweet person, not saccharine at all, so it’s likely that the relationships you have had and will have will be happy ones. You’ve had a fair amount of love experience for your age, and there’ll be much more to come.

Part of why we know this is that, of all female types, you are the most prone to sudden, ferocious crushes. Your results indicate that you’re especially capable of obsessing over a guy you just met. Obviously, passion like this makes for an intense existence. It can also make for soul-destroying letdowns.

Your ideal match is someone who’ll love you back with equal fire, and someone you’ve grown to love slowly. A self-involved or pessimistic man is especially bad. Though you’re drawn to them, avoid artists at all costs.

[22:16:55] ance hincenberga says: es man šķiet vienmēr domāšu, ka es būtu bijusi daudz laimīgāka, ja janeks nebūtu nočakarējis visu padarīšanu, bet nu..es par to pārliecināšos tikai tad, kad es sapratīšu, kā ir būt īsti laimīgai. es par viņu tagad tā domāju un rakstu. un ik pa laikam man gribās iestarpināt "bļaģ idiots" tā saldi no visas sirds. bet es gribu palikt tajā pusē, kad varu būt vēsa un jauka. es ļoti gribu viņu apsveikt
[22:17:05] ance hincenberga says: bet es atkal pārāk daudz sāku par to visu domāt
[22:17:35] ance hincenberga says: īstenībā tas, kādēļ es esmu laimīgāka, kā kādu laiku atpakaļ ir tas, ka es sapratu, ka man tomēr var patikt arī kāds cits. kaut mazliet
[22:19:19] KE a.k.a. emo,māšuks,heidija,krikumiņš,irina,šons,zibens makvīns says: man shkjiet, ka tad kad tu skaiisies dzivoklii tleviizotu un tu buusi apkjerusi kadu ap vinja vidukli un vins tev dos buchu uz pieres, kas noteikti nebus janeks, tas buus tik jaiki, kad so visus tu aizmirsis ka nu tikai. :)

man kāju samina jaunlaulāto pāris lecot kāzu polku un uz divām sekundes simtdaļām es biju ļoti dusmīga, bet, paskatoties uz viņu pārlaimīgajiem ģīmīšiem, balto garo līgavas kleitu un viņa smieklīgo tauriņu, nē, es nevaru dusmoties uz gandrīz vienīgajiem patiešām laimīgajiem cilvēkiem tajā telpā.

- Klausies, X, kā sauc tavu draugu?
- Y, viņš ir nevainīgs.

:D WTF?

šovakar man tā vietiņa iepatikās, bet es neteiktu, ka man patīk. viņiem mana uzticība vēl jānopelna. bet ko tur es? joprojām neesmu bijusi nevienā klubā, kas mani saistītu ilgāk kā 2 stundas un es nesāktu čīkstēt vai rādīt manāmi neapmierinātu un garlaikotu sejasizteiksmi, gribot mājās, pat neskatoties uz to, ka manu skatienu visu laiku piesaista muļķīgas cilvēku kustības, go go dejotāja un letes, kurai, šķiet, automāts iestrādājis, es teiktu, diezgan labu kustību koordināciju, džeki rūtainos kreklos ar nonstop paceltu pirkstu kustību, draudzeņu bijušie, apreibuši pārīši, kaut kur redzētas, bet neatminamas sejas, mani rozā nagi...

es jorpojām neiemācījos ar mēli sasiet mezglā ķirsīša kātiņu, es joprojām neprotu pacelt vienu uzaci, es joprojām nesaprotu, ko es no tādām vietām sagaidu, bet es joprojām domāju pavadīt tur laiku, kamēr es beidzot sapratīšu - gribu es vai negribu?

man pēc nepilnas nedēļas ir žetonvakars, es jau sen zinu, ko es vilkšu [garlaicīgi]. nez kāpēc es pēdējā laikā vismaz pati sev radu melnās atraitnes iespaidu, ilgojos pēc pavasara, kurpītēm un lentītēm, esmu galīgi bezatbildīga un palaidusies, un pat visu to apzinoties, es joprojām nemainos. kas ir vēl amizantāk, es pat iekšēji mazliet priecājos, kad mamma uz mani par to visu dusmojās, jo, kad visiem draugiem vecāki kaut ko neļauj, ierobežo, apgriež skābekli vai vēl kā citādi dara viņus "nelaimīgus", uz mani tik reti dusmojās.. es vairs netraucēju nevienam, naktī pārrodoties mājās, mani vairs neizjautā, kur vakaros eju, man vairs neliek atskaitīties par iztērēto naudu..mhm, dīvaini, ka man šajā vecumā gribās mazliet vairāk ierobežotības, kamēr citi kliedz pēc brīvības.

es kādreiz iemācīšos pateikties.

es nosūtīju sms

"zini, varbūt tā pat labāk. Man bija ļoti interesants gaidīšanas laiks, bet kaut kad tam visam pienāk gals. Man tiešām apnicis. Izskatās, ka saruna tā arī nepienāks. Es tikai gribēju, lai šoreiz būtu citādāk. Ar mani viss būs pilnīgi kārtībā un, lai mani pažēlotu, mani nav jāskūpsta. Esi laimīgs. Tiešām"

ehh.

man patīk, ka manā tuvāko cilvēku riņķī tie, kas atrodas tuvāk par rādiusu, ir tik atšķirīgi. matemātikas valodā runājot - viņi var būt pī dalīts ar divi vai 5pī dalīts ar 3, viņu attālums līdz manīm, šajā gadījumā, riņķa līnijas centram, ir vienāds. ar matemātiku tik viegli dažkārt izskaidrot sirdslietas..

es tikai nesaprotu, kādēļ man matemātika nešķiet tik vienkārša, kad man jāizrēķina ar kādu ātrumu Pēteris tuvojas Andrim, lai gan arī tie ir tikai cilvēki.

tā pat kā Lelde, arī es esmu nolēmusi savā galvā dod Viņam noteiktu laiku, līdz kuram viņš vai nu beidzot izdomās, ko grib, vai arī es nostādīšu viņu fakta priekšā, ka man ir apnicis un VISS IR BEIDZIES.
un tad mani pī vai nu kunkstēs par to, kāds viņš ir muļķis, vai arī sajūsmā sitīs plaukstas, vai arī izliksies nesaprotam un nemanām.

ak, kā es mīlu savus foršos Pī.

es jūtos gatava iet tālāk. varbūt es tā jūtos tikai šovakar, bet es tiešām tik ļoti gribu visu to atstāt pagātnē, ka šķiet, man šoreiz varētu izdoties.

es taču protu būt draudzene.

[2009.02.17. 22:01:16] lorali says: nuu neatbildi neko
[2009.02.17. 22:01:21] lorali says: sāpini viņu
[2009.02.17. 22:01:27] lorali says: lūdzu!!!!!

es nenovēlētu nevienam dzīvot kaut mēnesi ar tādām sajūtām, kādas man bija laikam 8 mēnešus. nevienam. pat ne viņam pašam. un es tagad zinu, no kurienes filmās rodās tās uzpūsti sliktās ex attiecības. ne jau dēļ tā, ka viens otram būtu ko ļaunu nodarījis, vnk vienam ir ilgi bijusi tā sāpinātā sajūta, un par ko gan tā var pārvērsties?
es gribu sākt jaunu dzīvi. un no vecās paturēt tikai paliekošo, bet ne sajūtas. :)


psai.

es gribu, lai mani mīl TIK stipri, ka tas spiežas ārā pa visām maliņām. [es noskatījos Billija kāzu foto video]

klau, es kārtējo reizi tagad izklāstīšu savas sajūtas sakarā ar to, kas ar mums noticis un nenoticis, bet tu tikai apsoli, ka iztēlosies it kā es to visu runāju savā balsī un attiecīgā intonācijā, jo burtu formātā daudz kas mēdz izskatīties baltāks vai melnāks.
nu..man gribās zināt, pirmkārt, vai tu atceries to, ko man stāstīji, otrkārt, vai tu nenožēlo to, ko man teici, treškārt, vai neesi pārdomājis par to, ko solīji, ceturtkārt, vai apzinies, cik daudz man nozīmē tas viss. nejau tajā ņaudošajā un īmīgajā nozīmē, bet nozīmīgi dēļ tā, cik daudz tas liek man domāt.
nebūtu tu tonakt izdarījis to, ko tu izdarīji, es drošvien jau 3 dienas mocītos elles mokās tā kā pirms tam, tā kā savā ziņā tu esi paglābis gan mani no liekiem pārdzīvojumiem, gan sevi no maniem dusmu zibeņiem, bet es ar savu goda vārdu apstiprinu, ka mūžīgi tas tā nevilksies. vismaz no manas puses. es nezinu, vai es palikšu galīgi traka, vai es nemitīgi tevi traucēšu ar šāda vai tāda satura vēstulēm, vai es jorpojām centīšos tevi satikt vienmēr, kad vien paspīdēs tāda iespēja, vai arī es vnk aizmirsīšu visu, visu, visu..mana cilvēka daba liek domāt, ka es pieturētos pie pēdējā varianta. jap, tu tiešām esi izdarījis vai pateicis ko tādu, kas man liek justies nesalīdzināmi labāk un mierīgāk, bet es taču, lai kā uzticētos, nevaru būt droša, vai tu to visu neesi darījis tikai tādēļ, lai "nabaga ance beidz pārdzīvot".
tas ko es cenšos pateikt ir - es cienu tavu viedokli un vēlmi visu kārtīgi apsvērt, tikai es tevi lūdzu, pasaki man, vai tam, ka es par to visu lauzu galvu, ir kāda nozīme? tavās acīs.