man patīk, ka manā tuvāko cilvēku riņķī tie, kas atrodas tuvāk par rādiusu, ir tik atšķirīgi. matemātikas valodā runājot - viņi var būt pī dalīts ar divi vai 5pī dalīts ar 3, viņu attālums līdz manīm, šajā gadījumā, riņķa līnijas centram, ir vienāds. ar matemātiku tik viegli dažkārt izskaidrot sirdslietas..

es tikai nesaprotu, kādēļ man matemātika nešķiet tik vienkārša, kad man jāizrēķina ar kādu ātrumu Pēteris tuvojas Andrim, lai gan arī tie ir tikai cilvēki.

tā pat kā Lelde, arī es esmu nolēmusi savā galvā dod Viņam noteiktu laiku, līdz kuram viņš vai nu beidzot izdomās, ko grib, vai arī es nostādīšu viņu fakta priekšā, ka man ir apnicis un VISS IR BEIDZIES.
un tad mani pī vai nu kunkstēs par to, kāds viņš ir muļķis, vai arī sajūsmā sitīs plaukstas, vai arī izliksies nesaprotam un nemanām.

ak, kā es mīlu savus foršos Pī.