|
[Dec. 3rd, 2018|07:53 am] |
[ | mood |
| | Kāpēc es neguļu? | ] |
[ | music |
| | BirdPen / Equal Parts Hope and Dread | ] | Nē nu – gadās taču tā, ka ir svētdiena, noskaņojums ir tik lielisks, ka gribas vienkārši nomirt klusi, mierīgi un, ja iespējams, nevienu netraucējot, bet nenomirsti kaut kādu iemeslu dēļ. Tā vietā nopūties, saņemies, peries cauri visai pilsētai un nokļūsti barčikā, kurā, tā sanācis, šovakar spēlē VIA BirdPen.
Un lai vai kādas būtu tavas attiecības ar VIA BirdPen, konkrētajā vakarā tas ir tieši tas, kas tev bija nepieciešams, Deivs ar kamrādiem zāģē ar tādu jaudu, prieku un atdevi, ka viss pārējais dzīvē aizmirstas, uz konci pārmaiņas pēc ir atnākuši kādi bezmaz 50 cilvēki, kas šķiet ideāls formāts, lai nebūtu abidna, bet tajā pat laikā – tu justos nevis pūlī, bet mazā savējo burbulī, ir laime, labsajūta, lieliski un vēl gan jau vairāki vārdi, kas sākas ar burtu 'L', bet šobrīd nenāk prātā, īpaši brīdī, kad viņi pastāsta, ka this next song is to the people, who take, take, take and keep fucking taking, un tu zini, kas tūlīt sekos, nu vai pavisam negaidīti nospēlē kādu Archive dziesmu, nu vai sāk hujārīt skaņdarbu Like A Mountain, jo tieši to ir gribējies dzirdēt jau labu brīdi, bet kaut kā nav sanācis. Laime, labsajūta, lieliski, uh, cilvēki, uh!, jūs pat nespējat iedomāties!
Un tad, kā jau ierasts ar visu labo šajā dzīvē, pasākums ir beidzies, lai gan gribas, lai būtu vēl un vēl, bet projām ejot, kā izrādās, tur priekštelpā Deivs kaut ko grozās, un tu vari no sirds pateikt, ka "Hey, thanks for the gig, thank you very much!", un Deivs tāds "My pleasure, man!", brīnišķīgi izdevies vakars, cilvēki, brīnišķīgi izdevies vakars, paši vainīgi, kurš neatnāca!
"He's Bird, I am Pen". Best-of pleiliste šeit, starp citu. |
|
|