|
Oct. 15th, 2018|04:31 pm |
Es jums varu pastāstīt, kā izskatās abloms un traģēdija pāris sekundēs. Tas izskatās tā, ka tu iesēdies lidmašīnā un ar šausmām saproti, ka priekšā esošo rindu aizņem famīlija ar diviem nejēdzīgi trokšņainiem kinderiem. Un tu klusībā paslavē visas iesaistītās dievības par to, ka izgudroti portatīvi mūzikas atskaņošanas devaisi, kuriem pieriktēta noise cancelling fiška, nolem, ka vadīt tuvāko pusotru skaņu liegajā Arhitektu vai līdzīgi sārtvaidzīgu mākslinieku sabiedrībā būs patīkamāk, nekā klausīties nākotnes nodokļu maksātājos, velc ārā no kabatas austiņas, šajā procesā vienai no viņām nomaucas tā jobanā gumija, kas tur šo priekšmetu ausī, un iekrīt kaut kur starp krēsliem uz neatgriešanos. Noskumsti, nopūties, bāz austiņas atpakaļ kabatā, pavadi lidojumu audiālās ciešanās, brīnies, kāpēc kinderus, atšķirībā no mājdzīvniekiem, neliek nodot bagāžā.
Nu un varētu jau it kā kaut ko pieminēt par Suede konci, bet tur pat nav jēgas, man domāt, jo tie, kas kaut reizi ir apmeklējuši, visu tāpat sapratīs, pārējie – pat nenojautīs, cik ļoti uhti. Es labāk izteikšu nosodījumu visiem, kuri zināja, ka jaunais albums jau pāris nedēļas kā visur pieejams, bet ne ar vārdu nepieminēja. Albums, starp citu, lielisks, tieši tas, ko vajadzēja rudenīgiem vakariem! |
|