|
Mar. 29th, 2018|11:48 pm |
Kaut kas jau tur bija, bet vispār bija jābūt kaut kam daudz drosmīgākam, lai būtu radīta kino vēsturē paliekoša vērtība (kas viņam izdevās ar iepriekšējo).
Kādas pirmās divas trešdaļas vispār ir pilnībā tupa klišejiska holivuda, skatījos un neticēju, ka tā var nolaisties, nu un tad apnicīgajam bulšitam pa vidu sāk pa retam atmirdzēt pa kādai feinai dzirkstelei šur un tur, un, protams, tuvojoties galapunktam, spilgtākās ainas uz beigām ir ļoti krutas, bet tomēr šoreiz ar to vien nepietika, lai visu izvilktu, un tas tomēr nespēja attaisnot to visu pārējo parastumu. Tāds baigais kontrasts, it kā būtu vispirms visa enerģija ielikta, lai izdomātu un realizētu centrālās fiškas beigu ainās, un tad pēc tam kaut kas tur pa roku galam pielipināts pirms tam klāt, no kā vispār nekas neizaug noskaņā un ne ievelk, ne aizrauj, ne kustina.
Palika sajūta par neizdevušos laba stāsta adaptāciju, par tādu kā rāmī ieliekošu piesardzību, kas neļāvusi elpot un pacelties interpretācijā augstāk (kas zina, varbūt tas ar aprēķinu uz kādu plašāku auditoriju, vai varbūt tā sanācis dēļ pietātes pret grāmatu - neesmu lasījis, grūti spriest, vai tiešām to stāstu nevarēja uz filmu godīgi pārnest spilgtāk visā garumā, bet man čujs, ka gan jau varēja), un arī sajūta par neizmantotu potenciālu un padirstu iespēju uztaisīt kaut ko spēcīgu. |
|