|
Mar. 8th, 2017|06:57 pm |
Kaut kādas man pēdējā laikā problēmas sinhronizācijā ar apkārtējo pasauli.
Lūk, pagājušā nedēļa, teiksim, no rīta pasūtu preci, kas man ir pilnīgi obligāti vajadzīga vakarā, ieķeksēju ķeksīti pie "savākšu veikalā pats", ar kurjeru šitas tik ātri nesanāks. Saņemu meilu, ka, mol, paldies par jūsu pasūtījumu, mēs to apstrādāsim šodien vai nākamās darba dienas laikā. Oppa.
Neko, vadu dienu paralēli nervozi bungojot pa galdu un ik pa brīdim ieskatoties pastkastē, vakars nāk, ir pāri četriem, neizturu, rakstu uz veikala supportu jautājumu, vai ir cerības?, vai labāk tad to pasūtījumu kancelējam. Nospiežu podziņu ar uzrakstu Send/Receive. Send daļa nosūta manu jautājumu. Receive daļa saņem epastu ar apstiprinājumu, ka viss sagatavots, varu nākt pakaļ savam pirkumam.
Šodiena, teiksim. Izeju no mājas izvējoties, pie viena nostaigāju gar bankomātu, jo kabatā precīzi viena krona, bet man tīri subjektīvi patīk, ja tur ir mazliet vairāk. Nu un tā kā zinu, ka vietējās bankas konts pamazām iztukšēts – paņemu no Swedbankas konta, tādējādi vieglu roku norakstot daļu sūri, grūti pelnītās naudiņas komisijās. Kamēr to daru, kabatā iedūcas telefons. Aha!, padomāju, es pat zinu, no kā šitā ziņa. An nē. Dūca vietējās bankas apps, lai pastāstītu, ka man kontā kronas ienākušās. Kur viņš bija pirms minūtes, pirms nepilnas minūtes?
Tagad vispār bail kaut ko darīt, prasās vēl mirklīti pagaidīt, ja nu izrādās lieki? |
|