|
Jun. 1st, 2013|04:34 pm |
Es šeit negribētu pie Vistu Zagļa kunga atklāt smēķēšanas - pretsmēķēšanas aktīvu karadarbības zonu, jo vairāk tāpēc, ka man pašai diezgan riebjas smēķēšana, nenoliedzu smēķēšanas visādi citādi postošo ietekmi uz veselību un visumā atbalstu smēķēšanas ierobežojumus, kamēr tie nekļūst par totālu fašismu un netiek izvesti agresīvi, naidā siekalām šķīstot uz visām pusēm tiešā un pārnestā nozīmē.
Par astmu un smēķēšanu uzzināju no pašas šokējošas un ļoti nepatīkamas pieredzes: kad biju veiksmīgi atmetusi smēķēšanu, pēc kāda laika mani sāka mocīt astmas lēkmes. Nevis abstinences psihoze, bet krietni pēc tam - kad ķeskas bija attīrījušās un atgriezušās pirmssmēķēšanas stāvoklī. Mans rumpis astmātiski nebija uzvedies kopš agras jaunības - patinot atpakaļ, sanāk, ka kopš sāku smēķēt, tikai man līdz šim to nekad nebija ienācis prātā kaut kā sakorelēt. Šokēta sāku prašņāt riņķī, meklēt pa internetiem, un izrādījās, ka tās nebija atkarīgas personības izmisīgi relapsa (kuru tak nemaz neprasījās!) racionalizācijas mēģinājumi, bet gan fakts. Pretsmēķēšanas aktīvistu un miljardus vērtās atmešanas industrijas gudri noklusēts fakts. Smēķēšana nomāc astmu, punkts. |
|