Īsumā par kultūru un rekreāciju perifērijā.


Apmeklējām, pie sestās dienas, ar savu daili izslavēto Konopištěs pili.

Konopištěs pils sevī izteiksmīgi iemieso mūsu laikmeta garu. Visa smuki izpucēta, klāta ar nevainojamu štukatūru, pagalmos pīpēt noliegts, dārzi glīši sakopti, lauvu bedrē slinki sūt lācis, kuram, lai uzturētu cīņassparu, iekārtots baseins, izklaižu centrs un gūzma rotaļlietu. Draudīgi no tiesas. Disnejlenda, vārdsakot.



Pils pagalmā kļuvām par lieciniekiem traģiskam notikumam: kāds, acīmredzot, darbā pārdedzis ierēdnis meties no pils jumta tieši uz pagalma bruģa. Skats nepatīkams.



Emmmm, madam...?



Emmmm, madam, jums tur kaut kas pie pakauša!



Mans absolūtais favorīts. Par slepeno mārketinga ložu atceraties? Nu tad lūk, Benešovā, savukārt, rodams pīāristu klosteris.



Lieki minēt, ka dabā šo objektu atrast nav iespējams. Arī pilsētas kartēs tas neparādās. Par šo zīmi, šķiet, vienkārši aizmirsuši, konspirācijas feils.

Toties zināms tagad, no kurienes viņi nāk.

Pati Benešova — mazs, pilsonisks miestiņš, uz ielām cilvēku maz, acīmredzot visi vienkārši apmiruši no garlaicības.



Var rekomendēt ģimeniskām pastaigām ar mazajiem cilvēkiem, pats otrreiz nesaņemšos, tā kaut kā.