|
Apr. 12th, 2011|07:19 pm |
O, jā! :) Ja tā labi padomā, nemaz nenāk tā uz sitiena prātā, vai mūsu senči maz kaut ko citu prata, kā tikai slīcināties. Vēnu griezēji un galvas cirtēji vairāk ar frančiem saistās. Angļiem laikam populārāka pakāršanās un apšaušanās bija. Vēl kaut kāda daļa pašnāvnieciskas tieksmes bezcerīgos dueļos apslāpēja, uz kuriem jau devās kā uz nāves spriedumu. Tak letiņiem tie ūdeņi vistuvākie bijuši. Pat Baibiņa noslīcinājās, nu!
Bez maz vai jāpasludina slīcināšanās LikteņUpē kā daļa no nemateriālā kultūras mantojuma, par kura pēctecību jārūpējas un kas jāmāca jaunākajām paaudzēm. Iedomājies? Nu, tautas dziesmai un dejai ir pašai savi svētki. Kāpēc slīcināšanos LikteņUpē nevarētu padarīt par vēl vieniem svētkiem? Nu, tur ik pēc diviem gadiem visi slīkt gribētāji tiekas LikteņUpes krastā, kur autentiskā veidā un ar atbilstošu dramatismu atdod galus. Un citi - tie, kuri iegādājušies biļetītes, audzējot lieldraugu maciņus biezākus - dzer krastā alu & grauž sakaltušu sieru. |
|