Nezinu par modē/nemodē, ibo ”man who must already rank among the world's greatest living novelists” (The Guardian), droši vien "sen vairs nav modē" tāpēc, ka sen nav nekā jauna viņam bijis, nupat tikai japāniski kaut kāda viena jauna grāmata parādījās, kur kā likums vēl gadus divus būs jāgaida uz angļu tulkojumu.

Jebkurā gadījumā, man nelikās nemaz tik daudz tur to depresīvi suicidālo tendenču. Bet sākt var tiešām gandrīz ar dajebko, varbūt gan ne dokumentālajiem gabaliem (After the quake; Underground), stāstu krājumus arī var atstāt beigām (Blind willow, sleeping woman; Birthday stories; The elephant vanishes). Nu un vēl After dark, South of the border, Norwegian wood ir stipri mazāk psihodēlijas nekā pārējos; labākie no visiem, manuprāt, Norwegian wood, Kafka on the shore, The wind up bird chronicle.

(Reply to this) (Parent)