|
[Nov. 28th, 2009|10:04 pm] |
[ | mood |
| | Gambrinus Premium | ] |
Vispārzināms, ka es savā būtībā esmu iejūtīgs kā cīņas bulterjers, emocionāls kā silikāta ķieģelis un cilvēkmīlestība no manis plūst kā ūdens no Sahāras smiltīm. Nu labi, mazliet pārspīlēts, taču pH līmenis asinīs ir allaž sabalansēts.
Taču mani līdz sirds dziļumiem spēj aizkustināt The Divine Comedy skaņdarbs A Lady Of A Certain Age, jei bogu.
Jo tur ir īsta traģēdija. Nevis visādi my baby left me this morning, da nāk un iet tie beibiji, kamēr dzīve turpinās, a te opaņki. |
|
|
Comments: |
| From: | marija |
Date: | November 28th, 2009 - 11:19 pm |
---|
| | | (Link) |
|
jā. jā. jā.
| From: | marija |
Date: | November 28th, 2009 - 11:19 pm |
---|
| | | (Link) |
|
+ vēl brīnišķīga mūzika.
Aga. Kopumā man tā džeka kreatīvi nekādu milzu sajūsmu neizsauc, bet šis ir neticami kolosāls.
| From: | marija |
Date: | November 29th, 2009 - 01:54 pm |
---|
| | | (Link) |
|
atkārtoti jāpiekrīt
reakcionāras buržuāzijas dziesmiņa
pēdējā dziesmiņa, thank god for that
Kā zvērināts proletariāta pārstāvis un aizstāvis apgalvoju, ka ne par to runa.
It's more personal.
Emocionāli, tas tiesa. Tā kā uz mazliet sadrūmušu veco āpsi Koenu pavilka.
| From: | ob |
Date: | November 30th, 2009 - 11:33 am |
---|
| | | (Link) |
|
| |